Tag: #Pierobeža

Ludzā Lielais Latgaļu tirgus

 

2017.gada 17. jūnijā jau būs devītā reize, kad kopā pulcējas amatu meistari no tuvākās un tālākās apkārtnes, lai tirgus apmeklētājus priecētu ar saviem darbiem, savā starpā pārrunātu amatu lietas un arī sāktu ielīgot gaidāmos Jāņus. Lielais pasākums jau tradicionāli notiek Ludzas pilskalnā, kurš pastiprina sajūtu, ka daudzi no amatiem ir seni un saglabājami. Kā stāsta Ludzas amatnieku centra menedžere Līga Kondrāte, Ludzas pilskalnu pieskandinās senas dziesmas un dejas, postfolkloras grupas ,,Rikši’’ azartiskās dziesmas, amatierteātru skeči. Īpašais viesis – pētniece un zinātāja Irēna Saprovska stāstīs par senlatviešu zīmju un gadskārtu tradīciju spēku un nozīmi. Ikvienam būs iespēja izveidot pašam savu vainagu vai rotu neierastā veidā, arī bildēties uz Ludzas pils fona senajā tērpā. Kā jau pirms vasaras saulgriežiem neizpaliks arī Jāņu uguns iededzināšana.

Jāpiebilst, ka Ludzas Lielajā Latgaļu tirgū allaž pulcējas vairāk  nekā 100 dažādu amatu meistaru.

krasainais_logo

Kas ir atradies Viļakas ezera krastos?

Šis jautājums ir ieinteresējis gan Viļakas tūristus un ciemiņus, gan pašus iedzīvotājus. Tādējādi Viļakas novada muzeja darbinieki, izmantojot sava arhīva materiālus un uzklausot vietējo ļaužu stāstus, izveidoja izstādi ,,Viļaka un tās apdzīvotība ezera krastos’’.  Izrādās, ka Viļakas ezera krasts bijis kultūras un izglītības, arī rūpniecisks centrs. Atradusies skola, muiža, pils, karavīru kazarmas un linu fabrika. Izstādē aplūkojamas senās fotogrāfijas, arheoloģiski un sadzīves priekšmeti, pils makets, arī mūsdienu fotomateriāli ar iemūžinātiem dabas skatiem pie ezera – informē Viļakas novada muzeja vadītāja Rita Gruševa.  Vadītāja norāda, ka izstāde nav apjomīga, taču tā spilgti ataino, cik Viļakas ezers ir nozīmīgs iedzīvotājiem.

Izstāde ,,Viļaka un tās apdzīvotība ezera krastos’’ Viļakas novada muzejā būs apskatāma līdz 30.jūnijam.

Jāpiebilst, ka Viļakas novada muzejs atrodas pilsētas kultūrvēsturei nozīmīgā 1913.gadā celtajā katoļu draudzes mājā, to tautā dēvē arī par ,,Gaismas zāli”. Muzejs stāsta par Viļakas pilsētas un tās tuvākās apkārtnes vēsturi no 13.gadsmita līdz mūsdienām.

DSC_0129

Fotogrāfijas no izstādes par Viļakas ezeru un apdzīvotību
tā apkārtnē. Izstādes pamatā ir senas fotogrāfijas. Marienhauzenas pils maketu veidojuši Viļakas mākslas skolas audzēkņi.

krasainais_logo

Uzsākts Kārsavas kultūras nama fasādes remonts

Kārsava atrodas Latgales austrumos netālu no Krievijas robežas,  Rītupes kreisajā krastā pie Pēterburgas—Viļņas dzelzceļa līnijas un autoceļu A13, P48, P49 un P50 krustojumā.

Svarīga vieta novada ļaudīm ir Kārsavas kultūras nams, jo te tiek atzīmēti valstij svarīgi pasākumi, notiek novada tradicionālie svētki. Kultūras namā darbojas arī 12 kolektīvi, kas ir ievērības cienīgs skaits. Stāsta Kārsavas kultūras nama vadītāja Ināra Rasima. Jau kopš 2001.gada soli pa solim ēka tiek remontēta un atjaunota.  Pašlaik ir uzsākti nama fasādes remontdarbi: fasādes elementu krāsošana, cokola remonts, visu ieeju lieveņu atjaunošana, lietus ūdeņu atvades iebūvēšana, veco koka logu nomaiņa un kurtuves ieejas demontāža. Darbus plānots pabeigt līdz rudenim.

Kā norāda Ināra Rasima, vēl darāmā pietiek arī kultūras nama iekštelpās. Kārsavieši ļoti cer, ka pilnībā visi vajadzīgie remontdarbi tiks paveikti līdz 2019.gadam, kad Kārsavas kultūras namam būs 90 gadu jubileja.

krasainais_logo

Zilupē – izlaidumu laiks

Zilupes novada, kurš atrodas Latgales austrumos,  lielākajā izglītības iestādē sācies izlaidumu laiks.  Šodien gaviļnieku vidū ir Zilupes vidusskolas 9.klases skolēni. Izglītības iestādi absolvē 33 jaunieši, no kuriem lielākais skaits turpinās mācības vidusskolā. Absolventi plāno arī zināšanas gūt kādā no profesionālajām izglītības iestādēm Rēzeknē un Malnavā.

Savukārt rīt izlaidums būs 12.klases skolēniem. No 30 absolventiem daudzi plāno studēt, daži dosies peļņā uz ārzemēm. Tā kā Zilupes vidusskolā viena no izglītības programmām ir  vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena vakara (maiņu) programma, tai skaitā, arī mazākumtautībām, Zilupē vidējo izglītību iegūst jaunieši arī no Rēzeknes, Dagdas, Kārsavas, Daugavpils, pat Rīgas un Bauskas. ,,Katru gadu skolēnu skaits mazliet sarūk, tomēr joprojām pierobežā skola ir un būs,’’ norāda Zilupes vidusskolas direktore Alla Čekstere. Nu jau pagājušajā mācību gadā vidusskolā mācījās 346 skolēni.

krasainais_logo

Salienas pagastā jauna tradīcija – radošās darbnīcas

Kopš šī gada janvāra, kad Jeļena Ondzule uzsāka strādāt par Salienas pagasta kultūras nama vadītāju, pagastā regulāri tiek rīkotas radošās darbnīcas gan bērniem un skolēniem, gan pieaugušajiem. No dažādiem materiāliem tiek veidoti ziedi, svečturi, vāzes un citas jaukas, arī ikdienā noderīgas lietas. Tā ir darbošanās ar krāsām, toņiem, dažādām tehnikām. Agrā pavasarī radošajā darbnīcā ,,Pavasara krāsas’’ dalībnieki mācījās noformēt stikla traukus –  pudeles, izmantojot līmi un mannas putru. Rezultātā tapa īsti mākslas darbi, kuri tika dāvināti saviem mīļajiem.  Jūnijā pagasta sievietēm tiek plānota radošā darbnīca ,,Dabas brīnumi’’, bet skolēniem tā notiks Salienas pagasta bērnu nometnes ietvaros. Turpināt lasīt

Kā ļaudis balsoja valsts austrumu pierobežā?

No austrumu pierobežas novadiem vislielākā vēlētāju aktivitāte bija Viļakas novadā – vēlēt devās vairāk nekā puse, proti 51,18%,  balsstiesīgo iedzīvotāju. Lielākoties vēlētāji savas balsis atdeva par Latgales partiju – 49,63%, kura ieguva 8 deputātu vietas novada domē. Partija ,,Vienoti Latvijai” – 19,81%. Tās ir             3  vietas domē. Sociāldemokrātiskā partija ,,Saskaņa” – 13,45% – 2  vietas.  Pa vienam deputātam būs arī no Latvijas Zemnieku savienības un Latvijas Zaļās partijas.

Aktīvi vēlētāji ir arī Baltinavas novadā. Vēlēšanās piedalījās mazliet vairāk nekā puse balsstiesīgo iedzīvotāju – 50,47%.  55,69% uzticas  vietējam sarakstam „Mēs – Baltinavai’’, saņemot 5 vietas.  Sarakstam „Savam novadam” – 32,09%, proti, 3 vietas domē, bet sarakstam ,,Baltinava – laikam līdzi’’  – 10,56%.  Tas ir 1 deputāta mandāts. Baltinavā startēja 3 saraksti.

Salīdzinoši aktīvi vēlētāji ir Ciblas novadā, pašvaldību vēlēšanās piedaloties 49,42% balsstiesīgo iedzīvotāju. Triumfēja apvienotais  Zaļo un Zemnieku savienības, Latgales partijas saraksts, kuram šoreiz uzticējās 64,99% vēlētāju. Uzvarētāji ieguva         6  vietas domē, 2 vietas būs sarakstam ,,Likteņdzirnas’’ (16,52%), 1 deputāta vieta – sarakstam ,,Savam novadam’’ (13,11%)   . 5%  barjeru nepieveica sociāldemokrātiskā partija ,,Saskaņa”,  neiegūstot nevienu deputāta krēslu. Turpināt lasīt

Ciblas novads svin Bērnu aizsardzības dienu

Visā pasaulē 1.jūnijā tiek atzīmēta Starptautiskā bērnu aizsardzības diena, kuras aizsākumi meklējami 1925.gadā, kad Ženēvā notika Pasaules konference veltīta bērnu labklājībai. Ciblas novadā, kurš izvietojies Latvijas Republikas austrumu daļā (Austrumos 37 km garumā ir Latvijas valsts un Eiropas Savienības robeža ar Krievijas Federāciju), tā noritēs jau trešo gadu, pieaugot arī apmeklētāju skaitam. ,,Pagājušajā gadā uz pasākumu ieradās vairāk nekā 50 bērni. Tas mums ir vērā ņemams skaits,’’ atzīst Ciblas novada sporta organizatore Ineta Miklucāne. Jāteic, ka Ciblas novadā ir trīs skolas: Ciblas vidusskola, Pušmucovas pamatskola, Ezersalas internātpamatskola un divi bērnudārzi: Ciblā un Blontos. Turpināt lasīt

Šodien Ludzas mākslas skolā izlaidums

41 audzēknis šodien absolvē J. Soikāna Ludzas mākslas skolu. ,,Šogad mums ir viens no raženākajiem izlaidumiem’’, saka skolas direktora pienākumu izpildītāja Ināra Mikažāne. Parasti mākslas skolu beidz 20 – 24 audzēkņi.  Šajā gadā skaitlis ir lielāks, jo pirms 3 gadiem tika izveidota trīsgadīgā profesionālās ievirzes izglītības programma ,,Vizuāli plastiskā māksla”. Līdz ar to zīmēt, gleznot, veidot un citas mākslas prasmes var apgūt ne vien septiņu gadu garumā, mācības uzsākot  7 – 8 gadu vecumā, bet arī vidusskolēni. Šogad absolventu vidū ir 6 jaunieši, kuri pēc mācībām vidusskolās pēcpusdienās apmeklēja J. Soikāna Ludzas mākslas skolu. Šī skola ir pamats, lai turpinātu zinības un prasmes gūt mākslas vidusskolās, augstākajās mācību iestādēs Latgalē, Latvijā un ārpus valsts robežām. To jaunieši arī izmanto, pēc absolvēšanas studējot dizainu un mākslu.

Turpināt lasīt

Ceļojam pa gaismas punktiem pierobežā

Tikai nepilnu 10 km attālumā vai pat tuvāk no Baltkrievijas, Krievijas vai Lietuvas robežas arī dzīvo, mācās, strādā, ar sadzīves problēmām cīnās, atrod skaisto labās un pat sīkās lietās cilvēki, kuriem dzīve pierobežas ciematos ir viņu ikdiena.  Mēs šīs vietas nosaucām par gaismas punktiem – tur rit dzīve: ne tik steidzīga kā lielajās pilsētās un novadu centros, bet bieži vien vairāk cilvēcisko vērtību pārņemta. Tur bez lielām aizdomām saimnieks vai saimniece atver mājas durvis, komunicē, uzcienā ar tēju vai kafiju, sūkstās arī par dzīvi, sakot, ka diez vai pierobežā kādreiz pieaugs iedzīvotāju skaits. Tomēr viņos ir vēlme saglabāt savu gaismas punktu, lai tas būtu redzams un ievērots Latvijas kartē kā valstij svarīga apdzīvota vieta.

Pusgada garumā žurnāls A12 saviem lasītājiem portālā www.a12.lv un pie sadarbības partneriem: radio Ef-Ei, Divu Krastu radio, ziņu portālos www.daugavpilszinas.lv un www.rezekneszinas.lv, protams, žurnāla A12 rubrikā ,,Latvijas pierobeža’’ stāstīs par pierobežas ciematu un ciemu ikdienu, informēs par notikumiem un pētīs tieši pierobežai aktuālas tēmas.

Projektu  ,,Latgales ceļš žurnālā A12’’ atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma ,,Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā Latgales plānošanas reģionā’’