1.Fragments PAR LAIKMETU

Sandra Ūdre
Ir laikmati tautu dzeivē, kas ir eisi kai vīns ocumirklis, bet kas aiz sevis atstōj naizdzēšamus pādus.

Tā par 1917. gadu Latgales liktenī izcilākā starpkaru Latvijas politiķe, pedagoģe un tam laikam un konservatīvai sabiedrībai emancipēta sieviete Valērija Seile (1891–1970). Protams, pirmās latgaliešu atmodas darbinieku sapnis piepildījās – 1917. gada lēmumi nodrošināja Latgalei sen pelnītu scenāriju. Valsts, vara, ātri lēmumi ir maskulīnas vērtības, bet ko darīt ar smago psiholoģisko nastu? V. Seile, atskatoties uz brīvvalsts laiku, raksta: Latgalīšu tykumūs un īrašōs saskotom 3 vēsturiskū laikmatu, 3 lelūs faktoru īspaidu: latvīšu breivōs ciļtsrakstureigōs īpatneibas, vērdzeibas laikmata īspaidi un 700-gadeigī katōļu Bazneicas īspaidi.1

Latgalīts pēc dobas paklauseigs un pazemeigs. (..) Latgalīts, nu sovas puses, reti cytus aizskar, bet, cytu aizskorts, nareti palīk pat atrībeigs. Skaudeiba un nanūvīdeiba, kai dzymtbyušonas ļaunōs sekas, ari nav vēļ galeigi izzudušas. Moza materialu lobumu vērtēšona padarejuse latgalīti kyutrōku un navēreigōku pret montom, kas jam zam kōjom, tōpēc cyttautīši bīži paceļ tū, kū latgalīts nav pratis pīnōceigi vērtēt un izmontōt.2

Kā ir šodien?

1 Seile, V. Latgalīšu tykumu un īrašu īpatnības. Zīdūnis. 1938, Nr. 5, 131. lpp.

2 Turpat, 135. lpp.

Informacejis laikmata hronists

Sandra Ūdre, Māris Justs

Daugovpilī „A12“ teikās ar cylvāku, kas 1917. goda viesturiskū situaceju Latgolā pietejs zynuotniski vysdziļuok i plašuok. Storp juo daudzejim pietnīciskajim dorbim plašuok zynomī ir viesturiskuo albuma „Terra Mariana. 1186–1888“ faksimila izdavuma i zynuotnisku komentaru sagataveišona (2014) i elektroniskuo datu baze „Latgales dati“. Daugovpiļs Universitatis asociātais profesors, Dr. hist., DU Regionalūs studeju centra Latgolys Pietnīceibys instituta (LPI) vadeituojs Henrihs Soms myus sagaida padūmiski īkuortuotā telpā, kur nav pat datora i cytys elekronikys, a standartmebelis, papeira karteišu atviļktnis, ībyuvāts gruomotu plaukts. Sarunu suocam pi paleluos gleznys, kur attāluota DU ākys ceļtnīceiba.

Pilna intervija žurnālā A12 Nr. 2/2017

Lai lasītu šo rakstu, Jums jābūt drukātā žurnāla A12 abonentam.
Ja vēl neesat A12 abonents, aicinām abonēt Latvijas pastā vai zvanot uz A12 redakciju  pa tālr.28696254 (abonēt uz ārvalstīm iespējams tikai zvanot uz redakciju). Abonējot  žurnālu, saņemsiet to katru otro mēnesi savā pastkastītē.

Vecu vīru runas pie kafijas kausiem

Aivars Berķis, Foto Personiskais arhīvs
Ar filozofijas zinātņu doktoru, Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Pēteri Zeili agrāk nebijām personīgi pazīstami, bet, kamēr vien atceros, man viņa vārds saistās ar kultūrzinātnes olimpā sēdošu dižgaru. Ar bijību esmu bibliotēkā pārlapojis viņa „Latgales Kultūras vēsturi. No leduslaikmeta līdz mūsdienām“. Izlasīt šo 800 lappušu biezo pētījumu diemžēl līdz šim nav atlicis laika. Izrādās gan, ka līdzīgi klājies arī profesoram – kamēr 12 gadus veltījis Latgales kultūrvēsturei, citu autoru sarakstītās grāmatas iegūlušas plauktos nelasītas. Iznācis kā visiem zināmajā anekdotē:  „Čukča nav lasītājs! Čukča ir rakstnieks!!!“ Nokavēto cenšoties atgūt tagad, kad steidzamu rakstāmgabalu nav. Nupat izlasījis Aleksandra Solžeņicina
„Gulaga arhipelāgu“ un „Vēža palātu“. Grāmatām piepildītas visas dzīvokļa istabas. Pēteris Zeile mani uzņem kabinetā, kur viss jau sagatavots intervijai:
pa rokai nolikti avīžraksti un grāmatas, turpat uz galda arī brūni kafijas kausi.

Turpināt lasīt

Ceļojam pa gaismas punktiem pierobežā

Tikai nepilnu 10 km attālumā vai pat tuvāk no Baltkrievijas, Krievijas vai Lietuvas robežas arī dzīvo, mācās, strādā, ar sadzīves problēmām cīnās, atrod skaisto labās un pat sīkās lietās cilvēki, kuriem dzīve pierobežas ciematos ir viņu ikdiena.  Mēs šīs vietas nosaucām par gaismas punktiem – tur rit dzīve: ne tik steidzīga kā lielajās pilsētās un novadu centros, bet bieži vien vairāk cilvēcisko vērtību pārņemta. Tur bez lielām aizdomām saimnieks vai saimniece atver mājas durvis, komunicē, uzcienā ar tēju vai kafiju, sūkstās arī par dzīvi, sakot, ka diez vai pierobežā kādreiz pieaugs iedzīvotāju skaits. Tomēr viņos ir vēlme saglabāt savu gaismas punktu, lai tas būtu redzams un ievērots Latvijas kartē kā valstij svarīga apdzīvota vieta.

Pusgada garumā žurnāls A12 saviem lasītājiem portālā www.a12.lv un pie sadarbības partneriem: radio Ef-Ei, Divu Krastu radio, ziņu portālos www.daugavpilszinas.lv un www.rezekneszinas.lv, protams, žurnāla A12 rubrikā ,,Latvijas pierobeža’’ stāstīs par pierobežas ciematu un ciemu ikdienu, informēs par notikumiem un pētīs tieši pierobežai aktuālas tēmas.

Projektu  ,,Latgales ceļš žurnālā A12’’ atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma ,,Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā Latgales plānošanas reģionā’’

Gaismys dedziejs tymsā

Sandra ūdre, Ivars Magazeinis Foto: Latgolys kulturviesturis muzeja kruojums, Marutys Latkovskys i Siļvejis Bricis personiskais arhivs
Gaisma ir truopeiguokuo juo dzeivis metafora. Jis īdedze gaismu daudzuos latgalīšim tymā laikā tymsuos ustobuos – izdeve pyrmū latgalīšu avīzi „Gaisma“ (1905), nūdybynova pyrmū latgalīšu politiskū parteju (1916), īvīse myusu dīnuos dajiuktū terminu „latgalīši“ („Latgaleeši“, 1910) i
dareja daudz cytu gaismys dorbu. Piec tuo laika mārūga na ar skolu ci sveci, a elektreibu.
„A12“ specialai palaide garom Fraņča Kempa (1876–1952) jubilejis reizi Zīmys saulisgrīžūs, kab pīminēt jū Latgolys kongresa sakarā. Tūreiz gaismys dzierkšu škeļšonā jis pasajēme minusa zeimis pola lūmu. Itūreiz par nazkurom mozuok apstuosteitom juo „dzeivis puslopom“.

Mozajam Fraņčam šyupeļs kuorts Rēzeknis pusē – Sprūžovā 1876. g. 22. XII (10. XII p. v. s.), Andreja i Martys (dzymušys Miglineicys) Kempišu saimē, a nūsaukts puiškyns par gūdu dzedam nu tāva pusis. Viņ jau treju godu vacumā palics opols buoriņs. Turpināt lasīt

Latgola izavārtu cytaidok

Jureits, Foto: Māris Justs
Ilga Šuplinska. Filologijis doktore, literarturzynuotneica, profesore, vairuoku „Boņuku“ (Latgalīšu kulturys goda bolvys) īgivieja, Nikodema Rancāna vuordā nūsauktuos bolvys izcyluokajim Latgolys pedagogim laureate, kasgadejuo literari muzykaluo pasuokuma „Andrejdīna“ organizatore, daudzeju latgalisku projektu ideju autore i eistynuotuoja, Latgalīšu kulturys bīdreibys i cytu sabīdrysku
organizaceju aktiva dalineica, treju bārnu muote. 2012. goda Pasauļa latgalīšu saīta organizatore i golvonuo vierzeituoja ari 2017. goda Latgolys symtgadis kongresam i tuo ītvorūs nūteikūšajai zynuotniskajai konfereņcei.

Pilna intervija žurnālā A12 Nr. 2/2017

Lai lasītu šo rakstu, Jums jābūt drukātā žurnāla A12 abonentam.
Ja vēl neesat A12 abonents, aicinām abonēt Latvijas pastā vai zvanot uz A12 redakciju  pa tālr.28696254 (abonēt uz ārvalstīm iespējams tikai zvanot uz redakciju). Abonējot  žurnālu, saņemsiet to katru otro mēnesi savā pastkastītē.

Latgales kongresa programma

Vēsturiskais Latgales kongress 1917.gadā, latgaliešu lēmums apvienoties ar pārējiem latviešiem savas valsts izveidē, kļuva par pagrieziena punktu neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas valsts dibināšanā. Tāpēc Latvijas valsts simtgadi 2017.gadā atklājam ar plašu Latgales kongresa simtgadei veltītu norišu programmu.

Latgales kongresa simtgades pasākumi ir ne tikai daļa no Latvijas valsts simtgades svinībām, bet arī viens no galvenajiem simtgades svinību atklāšanas notikumiem. Svinību mērķis ir vēstīt par Latgales specifisko ceļu Latvijas valsts veidošanā, akcentēt Latgales daudzšķautnainās identitātes un vērtības, apzināt visas pasaules latgaliešus un izpētīt Latgales vēsturi, aktualizēt to un veicināt sabiedrības izpratni.

Latgale_LocisLatgales_Kongress_pirmais

Sīkāka programma lv100.lv/jaunumi/latgales-kongresa-simtgades-programma/

A12 2/2017

Jaunais žurnāls A12 ir veltīts Latvijas Simtgades svētkiem. Šopavasar sākam Latvijas Simtgades svinības, jo pirms simts gadiem Latgales vēsturiskajā kongresā, Rēzeknē, 27. aprīlī pēc vecā kalendāra aktīvākā sabiedrības daļa lēma Latgalei vienoties ar pārējiem Latvijas novadiem. Šajā numurā aicinām izprast Latgales kongresa vēsturisko nozīmi, “nepareizo”un “pareizo” latviešu uzskatus, revolucionārās idejas, kā veidojās pamats baltiešu un latgalisko latviešu vienotībai. Visdziļāk kongresa peripetijas ir pētījis vēsturnieks un latgaliešu datu bāzes veidotājs Henriks Soms.

Jubilejas numurā ērģelniece un pedagoģe Bernadeta Everse. Bernadeta par savām izvēlēm un to, ka pasaulē tagad tā harmonizācija attīstās citā virzienā – uz tādu vienkāršību un lakonismu. Enerģiskā Urku ģimene par tendenci jauniem cilvēkiem doties dzīvot uz laukiem un par iespējām to īstenot.

Un vēl žurnāls apskata vērtīgo Austrumlatvijas izstāžu zālēs, atrodot tukšuma, klusuma un gleznošanas prieka formas un senču meklējumiem Puncuļu ciemos.

Jaunais A12 jau abonentu kastītēs un tirdzniecībā.

A12 1/2017

Šī gada žurnāla A12 pirmajā numurā:

  • Gada Eiropas cilvēks Latvijā – Latvijas Universitātes profesors Andris Ambainis – pirmais un vienīgais latvietis starp izcilākajiem kvantu fizikā ar saknēm no Latgales.
  • Latgales mūžam nepiepildītais rokmūziķis Ingars Gusāns par popularitāti un laimes jēdzienu.
  • Viļānu Sv. Erceņģeļa Miķeļa baznīcas priesteris Tēvs Benedikts MIC par Viļānu klostera aicinājumu.
  • No Londonas uz Stupāniem – dizainers Jānis Ziemelis par savām dzīves izvēlēm.
  • Tikšanās ar Latgales dzejnieci Inetu Atpili-Jugani – viņas gaišais un enerģētiski spēcīgais starojums dzejā un dzīvē.
  • Saruna ar 2016.gada jauno biškopi Žani Jesko no Lubāna mitrāja.
  • Latgales indiešu Lahtionovu ģimenes piepildījums Krāslavas novada Indrā – vietā, kura nav viņu dzimtu sakņu, bet ir neaprakstāmas vērtības.
  • Viļakas novada Susāju pagasta kultūrvēstures muzeja „Vēršukalns“ vadītājs Aldis Pušpurs par neparasto muzeja kolekciju novērtētu arī ārzemnieku vidū.
  • Par velosipēdu pirmsākumiem Latgalē un velotūrēm pa Latgali.
  • Viļānu un Varakļānu līdzāspastāvēšana cauri gadsimtiem.

Iedvesmojieties katrai dienai, lasot  žurnālu A12!

Abonē Latvijas pastā www.abone.pasts.lv A12 abonēšanas indekss – 2472.

Vai zvanot uz A12 redakciju 28696254.

Viļāni un Varakļāni – līdzāspastāvēšana cauri gadsimtiem

Ivars Matisovs -  ģeogrāfs un pilsētu pētnieks, autora foto.

Livonijā, 1483.gadā pirmo reizi rakstiskos avotos tika minēts Varakļānu vārds Warkelen, savukārt 1495.gadā kādā nomas līgumā parādās nosaukums Wielona – tagadējo Viļānu priekštecis. Izrādās, ka nu jau vairāk nekā 500 gadus uz mūsu planētas līdzās viena otrai – tikai padsmit kilometru attālumā mitinās divas Latgales mazpilsētas.

Franču zinātnieks Rekljē ir teicis, ka ģeogrāfija ir vēsture telpā, bet vēsture – ģeogrāfija laikā.

Pilns raksts žurnālā A12 Nr. 1/2017

Lai lasītu šo rakstu, Jums jābūt drukātā žurnāla A12 abonentam.
Ja vēl neesat A12 abonents, aicinām abonēt Latvijas pastā vai zvanot uz A12 redakciju  pa tālr.28696254 (abonēt uz ārvalstīm iespējams tikai zvanot uz redakciju). Abonējot  žurnālu, saņemsiet to katru otro mēnesi savā pastkastītē.