Gaismys dedziejs tymsā

Sandra ūdre, Ivars Magazeinis Foto: Latgolys kulturviesturis muzeja kruojums, Marutys Latkovskys i Siļvejis Bricis personiskais arhivs
Gaisma ir truopeiguokuo juo dzeivis metafora. Jis īdedze gaismu daudzuos latgalīšim tymā laikā tymsuos ustobuos – izdeve pyrmū latgalīšu avīzi „Gaisma“ (1905), nūdybynova pyrmū latgalīšu politiskū parteju (1916), īvīse myusu dīnuos dajiuktū terminu „latgalīši“ („Latgaleeši“, 1910) i
dareja daudz cytu gaismys dorbu. Piec tuo laika mārūga na ar skolu ci sveci, a elektreibu.
„A12“ specialai palaide garom Fraņča Kempa (1876–1952) jubilejis reizi Zīmys saulisgrīžūs, kab pīminēt jū Latgolys kongresa sakarā. Tūreiz gaismys dzierkšu škeļšonā jis pasajēme minusa zeimis pola lūmu. Itūreiz par nazkurom mozuok apstuosteitom juo „dzeivis puslopom“.

Mozajam Fraņčam šyupeļs kuorts Rēzeknis pusē – Sprūžovā 1876. g. 22. XII (10. XII p. v. s.), Andreja i Martys (dzymušys Miglineicys) Kempišu saimē, a nūsaukts puiškyns par gūdu dzedam nu tāva pusis. Viņ jau treju godu vacumā palics opols buoriņs.
Kai pats sovā autobiografejā pīminiejs, tod guojs pa vysaidom saimem nu rūkas rūkā. Truopejusēs i pavysam najauka pamuote, i pūļu saime, i vēļ vysakas, cikom tics Miglinīkūs pi muotis bruoļu Andryva i Pītera, tuo poša Rogovkys trokuo. Nikodema Rancāna muote Ane, palykuse atraite, ari atsagrīze dzymtajā sātā pi bruoļu. Pīters nūmyra, simboliski par maņtinīkim atstuodams pleminīkus Fraņci i Nikodemu. Fraņci palaide Zaļmuižys pogosta školā (1886–1888), kas myusu dīnu saprasšonā atbylda suokumškolai ar vysa vuiceišonūs krīvu volūdā.

Pilnu rakstu lasiet žurnālā A12 Nr. 2/2017

Lai lasītu šo rakstu, Jums jābūt drukātā žurnāla A12 abonentam.
Ja vēl neesat A12 abonents, aicinām abonēt Latvijas pastā vai zvanot uz A12 redakciju  pa tālr.28696254 (abonēt uz ārvalstīm iespējams tikai zvanot uz redakciju). Abonējot  žurnālu, saņemsiet to katru otro mēnesi savā pastkastītē.