Dzīves ceļojumi

Lana Kazlauskiene, Foto personiskais arhīvs

Gandrīz simts gadu vecajās Stupānu mājās Preiļu pusē harmoniski savijas sendienas un Ziemeļu dzimtas pēcteča, dizainera un koktēlnieka Jāņa Ziemeļa ieviestie laikmetīgie akcenti. “Ir daudz ideju, kā šo vietu vēlētos attīstīt, taču cilvēks domā, Dievs dara,” viņš saka par iespējamo nogruntēšanos Stupānos pēc vairākiem Rīgā un Londonā pavadītiem gadiem.

“Gatavojām ēst arī popzvaigznēm, piemēram, Lēdijai Gāgai, Šakirai, Ašeram. Tādos brīžos saproti, cik pasaule ir maza, – viss ir daudz tuvāk nekā šķiet. Anglijā zīmēju visu laiku: braucot vilcienā, parkos, kurp vien gāju iedvesmoties. Pati Londona kā pilsēta ir ļoti iedvesmojoša. Uz Stupāniem nedevos, lai aizbēgtu no cilvēkiem, bet gan sekoju savām sajūtām. Mēģinu katrā vidē atrast piepildījumu – vienalga, vai tie būtu dziļi lauki, vai megapole.”

Pilna intervija ar Jāni Ziemeli žurnālā A12 Nr. 1/2017

Lai lasītu šo rakstu, Jums jābūt drukātā žurnāla A12 abonentam.
Ja vēl neesat A12 abonents, aicinām abonēt Latvijas pastā vai zvanot uz A12 redakciju  pa tālr.28696254 (abonēt uz ārvalstīm iespējams tikai zvanot uz redakciju). Abonējot  žurnālu, saņemsiet to katru otro mēnesi savā pastkastītē.

Dvēseles nospiedumu glabātājs

Sandra Ūdre, Fotogrāfs Māris Justs

Pēc Vecās Derības Radīšanas grāmatas, ēģiptiešu verdzībā nonākušais Jāzeps izskaidroja faraonam sapņus par septiņiem treknajiem un nākamajiem septiņiem bada gadiem, un ieteica pareizu rīcību (Rad 41: 29 – 36). Nedzīvojam tajos laikos, tomēr šo atvērumu varonim ar populāro Bībeles personāžu zināma līdzība ir. Viļakas novada Susāju pagasta kultūrvēstures muzeja “Vēršukalns” vadītājs Aldis Pušpurs tic Dieva atklāsmēm dzīvē, kas ļauj viņam izpausties pareizajā vietā un veidā. Treknākos laikos celtā muzeja drēbju klēts piepildīta ar mantu, kas glabā Susāju pagasta cilvēku dvēseles nospiedumus. Muzejā cep maizi un asinsdesas, vāra zupas, dzied psalmus.

“Itālieši un spāņi brīnījušies, ka mirtes istabā podos aug. Pie šiem – tīrumā. Tad es viņiem stāstu par mūsu tradīciju, izmantot mirtes līgavas vainadziņā, arī pušķot zārku. Te brīnās mūsu pavisam tuvie kaimiņi lietuvieši, viņi izmanto rūtu.”

Pilna intervija ar Aldi Pušpuru žurnālā A12 Nr. 1/2017

Lai lasītu šo rakstu, Jums jābūt drukātā žurnāla A12 abonentam.
Ja vēl neesat A12 abonents, aicinām abonēt Latvijas pastā vai zvanot uz A12 redakciju  pa tālr.28696254 (abonēt uz ārvalstīm iespējams tikai zvanot uz redakciju). Abonējot  žurnālu, saņemsiet to katru otro mēnesi savā pastkastītē.

Napaseitynots

Inga Čekša - Ratniece, Fotogrāfs Māris Justs

Viņu nevar neievērot, nodod melnās krāsas apģērbs un daudzie metāla auskari, gredzeni un ķēdītes ap kaklu. Daudziem viņš ir Sovvaļnīks – latgaliešu rokmūziķis, daudziem viņš ir Ingars Gusāns – fililoģijas doktors, latīņu un sengrieķu valodu pasniedzējs. Dažiem, kā man, saistošs sarunu biedrs, neskatoties uz viņa tieksmi, gleznotāju vārdiem sakot, mālēt drūmās krāsās. Pagājušā gada nogalē Ingars laida klajā trešo albūmu “Napaseitynots”. Man radās jauntājums: Kas joprojām ir nepiepildītāis?

“Es nepiederu ne popmūzikai, ne metālam…Es nevaru atļauties vienu hītu un pārējos pa jokam. Gribu, lai katrs gabals ir ievērības cienīgs.”

Pilna intervija ar Ingaru Gusānu žurnālā A12 Nr. 1/2017

Lai lasītu šo rakstu, Jums jābūt drukātā žurnāla A12 abonentam.
Ja vēl neesat A12 abonents, aicinām abonēt Latvijas pastā vai zvanot uz A12 redakciju  pa tālr.28696254 (abonēt uz ārvalstīm iespējams tikai zvanot uz redakciju). Abonējot  žurnālu, saņemsiet to katru otro mēnesi savā pastkastītē.

Mākoņu modinātāja

Anna Rancāne, Fotogrāfs Māris Justs
Latgales dzejnieci Inetu Atpili – Jugani satieku korektā un atturīgā darba kabinetā, kur viņa pavada savas darba dienas. Šis vides pelēcīgums šķiet pavisam neraksturīgs Inetai – viņai piestāv spilgti sarkana krāsa, laimīgas sievietes smaids un tāds gaišs un enerģētiski spēcīgs starojums, gluži kā sudrabaina mākoņa maliņa, kas apgaismo tos, kas viņai ir apkārt. Ineta Atpile – Jugane ir Latgales kultūrvēstures muzeja direktores vietniece zinātniskajā darbā, dzīvo Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā, audzina divus brīnišķīgus bērnus un ir uzrakstījusi nu jau ceturto dzejoļu grāmatu.

 

“Daudz ir strādāts ar jauniešiem radošās nometnēs. Sākumā, kad viņi uzzina, ka būs jāraksta dzeja, viņiem ir barjera: ak šausmas, atkal kaut kāda dzeja! Bet, kad viņi saprot, ka ar to var pavisam savādāk strādāt, kad nāk dažādi radoši uzdevumi, tad viņiem ir interesanti.”

Pilna intervija ar Inetu Atpili – Jugani žurnālā A12 Nr. 1/2017

Lai lasītu šo rakstu, Jums jābūt drukātā žurnāla A12 abonentam.
Ja vēl neesat A12 abonents, aicinām abonēt Latvijas pastā vai zvanot uz A12 redakciju  pa tālr.28696254 (abonēt uz ārvalstīm iespējams tikai zvanot uz redakciju). Abonējot  žurnālu, saņemsiet to katru otro mēnesi savā pastkastītē.

Dāvanas labiem cilvēkiem

Gunigunda Seile, Fotogrāfs Māris Justs

Viļāni ir sena apdzīvota vieta, kas rakstos minēta jau 1495.gadā kā viena no lielākajām tā laika muižām Latgalē. 1752.gadā, vietējā muižnieka Miķeļa Rika aicināti, Viļānos ieradās Bernardīņu mūki, lai veiktu Viļānu un vairāku apkārtējo draudžu garīgo aprūpi. Viļānu pilsētā un tuvējos pagastos dzīvo ap 6700 iedzīvotāju, bet ļoti daudziem gan latgalē, gan citos Latvijas novados Viļāni ir kļuvuši par svētceļojumu vietu. Ar ko Viļāni ir īpaši, kādas vērtības glabā dievnams un klostera bibliotēka, un kā šeit saskaras garīgā un laicīgā dzīve žurnāla A12 lasītājiem stāsta Viļānu Sv. Erceņģeļa Miķeļa baznīcas priesteris un Viļānu Sv. Alberta Lielā klostera priekšnieks Tēvs Benedikts MIC.

“Baznīcu vada Svētais Gars, kurš nemitīgi vēlas šo pasauli darīt labāku. Gadsimtu gaitā mainās arī izaicinājumi, kuru priekšā stāv Baznīca un cilvēce. Kā atbilde uz šiem izaicinājumiem ir klosteru rašanās.”

Lai lasītu šo rakstu, Jums jābūt drukātā žurnāla A12 abonentam.
Ja vēl neesat A12 abonents, aicinām abonēt Latvijas pastā vai zvanot uz A12 redakciju  pa tālr.28696254 (abonēt uz ārvalstīm iespējams tikai zvanot uz redakciju). Abonējot  žurnālu, saņemsiet to katru otro mēnesi savā pastkastītē.

Iedvesmojieties katrai dienai, lasot  žurnālu A12!

Mitrāja medus mednieks

Ināra Groce, Fotogrāfs Māris Justs

Visi žurnāla A12 satiktie bitenieki vienmēr ir optimisti. Varbūt dravnieki pazīst bišu valodu un zin kādu bišu noslēpumu? Šoreiz saruna ar 2016.gada labāko jauno biškopi Žani Jesko no lubāna mitrāja. Žanis pirms dažiem gadiem ir atstājis darbu Jelgavā, lai atgrieztos dzimtajā pusē. Par to, kas vilina lauku dzīvē un kā jaunajam cilvēkam ir izdevies vaļasprieku pārvērst par nopietnu un atpazīstamu uzņēmējdarbību.

“Dzipšļi bija ciems ar daudzām mājām, tagad tikai mana vectēva mājas palikušas.  Arī vecāmāte bija biteniece. Savu pirmo spietu tur pirms gadiem septiņiem arī noķēru. Braucu apskatīties mājas, skatos klētī bites lido. Atveru pūra lādi un tur iekšā spiets!”

Lai lasītu šo rakstu, Jums jābūt drukātā žurnāla A12 abonentam.
Ja vēl neesat A12 abonents, aicinām abonēt Latvijas pastā vai zvanot uz A12 redakciju  pa tālr.28696254 (abonēt uz ārvalstīm iespējams tikai zvanot uz redakciju). Abonējot  žurnālu, saņemsiet to katru otro mēnesi savā pastkastītē.

Iedvesmojieties katrai dienai, lasot  žurnālu A12!

Reklāma žurnālā A12

a12okt/nov

Par pašvaldību priekšvēlēšanu kampaņas izcenojumiem žurnālā A12

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajām prasībām, preses izdevums žurnāls A12, tā izdevējs SIA 5 labas ziņas, publicē  visam priekšvēlēšanu aģitācijas periodam noteiktos priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumus, ieskaitot plānotās atlaides un atlaižu piemērošanas kritērijus.

Politiskā reklāma:

  • Žurnāla A12 2,3 vai 4 vāks – A4 lapas formāts – 740,00 EUR.
  • ½ A4 vāka lapas formāts – 440,00 EUR.
  • ¼ A4 lapas vāka formāts – 280,00 EUR.
  • Iekšlapa A4 lapas formātā – 480,00 EUR.
  • ½ A4 lapas formāts iekšlapās – 300,00 EUR.
  • ¼ A4 lapas formāts iekšlapās – 205,00 EUR.

Politiskais reklāmraksts – 450,00 EUR divas A4 lapas.

Saudzējamais Lubāns

dsc02684

Ināra Groce
Foto: Māris Maskalāns

Saudzējamais Lubāns
Rēzeknes upe, izceļojusi no otra Latvijas lielākā ezera Rāznas, sametusi līkumus ap Rēzekni un lauku viensētām, ietek Latvijas lielākajā ezerā – Lubānā. Lai, savācot palu vai vasaras seklos ūdeņus, caur vienīgo ezera izteku Aivieksti uzsāktu savu tecējumu līdz Daugavai un pēc tam uz jūru. Lubāna ezers, kurš kopā ar Lubāna dīķu sistēmu ir iekļauts Lubāna mitrājā, tiek uzskatīts par maģisku vietu. 19. gadsimta enciklopēdijā Lubāns aprakstīts kā vēl lielāks un pat dēvēts par Mare Lubanicum. Viktors Vasiļevskis mūs pavada iepazīšanās braucienā pie daudz pieredzējušiem Lubāna zvejniekiem, lai dabas stāstu atklātu cilvēku redzējumos, vēsturē un pārdomās par darāmo tagad un rīt.

 
Pasaulē vairāk apdraudētās putnu sugas Lubānā
Lubāna mitrājs 2002. gadā bija noteikts par Ramsāres vietu atbilstoši 1971. gada Ramsāres konvencijas „Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi“ kritērijiem. Pavasara un rudens migrācijas laikā Lubāna ezeru un apkārt esošos dīķus pastāvīgi apmeklē apmēram 20 000 ūdensputnu. 225 putnu sugas te ir novērotas, bet 185 šeit ligzdo, kas ir 85% no kopējā ligzdojošo sugu skaita Latvijā. Te ir atrodamas arī pasaulē vairāk apdraudētās putnu sugas – grieze, ķikuts, jūras un vidējais ērglis. Šīs teritorijas hidrogrāfisko tīklu papildina 9 upes un blīvs meliorācijas kanālu un grāvju tīkls. Lubānam ir vienīgā izteka – Aiviekstes upe. Lubāns ir arī vienreizējs ar to, ka tas ir lielākais iedambētais ezers Eiropā. (Fakti no „Latgales Lingvoteritoriālā vārdnīcas I“, 2012, 424. lpp.). Turpināt lasīt

Žurnāls A12 Nr.6/2016

a12_vaks

Iznācis žurnāla A12 jaunais numurs!

  • Kā aizejošo gadu vērtē Latvijas vieglatlēte, 2016. gada Riodežaneiro olimpisko spēļu dalībniece no Rēzeknes novada Lendžiem Gunta Latiševa-Čudare
  • Ciemojamies pie cepļu meistara un dziesminieka Vinsenta Kūkoja un uzzinām mājas pavarda noslēpumus
  • Vēsturiskus notikumus atceras profesionālā pūšamo instrumentu orķestra ,,Daugava’’ dibinātājs un galvenais diriģents Raimonds Igolnieks
  • Pasaules atzītā fotomāksliniece Inta Ruka par savām saknēm Latgalē un cilvēku stāstiem fotogrāfijās
  • Latgales dižākajam patriotam un redzamākajam Latgales atmodas darbiniekiem Antonam Skrindam – 135.
  • Kā krāja dziesmas Saucējas un kāpēc mums ir vajadzīga tradicionālā kultūra
  • Rušonas ciema stāsti ziedu un pagrimuma laikos
  • Par mūsējiem Īrijā un gribu Tevi atpakaļ
  • Ceļojam pa Latgales pilsētām, kā veidojās un kā atšķiras Ludza un Daugavpils, Viļāni un Viļaka
  • Pētām Latvijas lielāko ezeru – Lubānu un tā niedrājus, uzzinām labākos zvejas noslēpumus sarunās ar zvejniekiem.

Žurnāla A12 abonēšana turpinās. Lai žurnāls A12 būtu Jūsu pastkastē, abonējiet pa tel: 28696254!

A12 abonēšanas indekss – 2472.