1.Fragments PAR LAIKMETU

Sandra Ūdre
Ir laikmati tautu dzeivē, kas ir eisi kai vīns ocumirklis, bet kas aiz sevis atstōj naizdzēšamus pādus.

Tā par 1917. gadu Latgales liktenī izcilākā starpkaru Latvijas politiķe, pedagoģe un tam laikam un konservatīvai sabiedrībai emancipēta sieviete Valērija Seile (1891–1970). Protams, pirmās latgaliešu atmodas darbinieku sapnis piepildījās – 1917. gada lēmumi nodrošināja Latgalei sen pelnītu scenāriju. Valsts, vara, ātri lēmumi ir maskulīnas vērtības, bet ko darīt ar smago psiholoģisko nastu? V. Seile, atskatoties uz brīvvalsts laiku, raksta: Latgalīšu tykumūs un īrašōs saskotom 3 vēsturiskū laikmatu, 3 lelūs faktoru īspaidu: latvīšu breivōs ciļtsrakstureigōs īpatneibas, vērdzeibas laikmata īspaidi un 700-gadeigī katōļu Bazneicas īspaidi.1

Latgalīts pēc dobas paklauseigs un pazemeigs. (..) Latgalīts, nu sovas puses, reti cytus aizskar, bet, cytu aizskorts, nareti palīk pat atrībeigs. Skaudeiba un nanūvīdeiba, kai dzymtbyušonas ļaunōs sekas, ari nav vēļ galeigi izzudušas. Moza materialu lobumu vērtēšona padarejuse latgalīti kyutrōku un navēreigōku pret montom, kas jam zam kōjom, tōpēc cyttautīši bīži paceļ tū, kū latgalīts nav pratis pīnōceigi vērtēt un izmontōt.2

Kā ir šodien?

1 Seile, V. Latgalīšu tykumu un īrašu īpatnības. Zīdūnis. 1938, Nr. 5, 131. lpp.

2 Turpat, 135. lpp.