Tag: #Sandra Ūdre

Jaunumi

Pagātnes fakti šodienai. Jāzeps Krivāns.

Sandra Ūdre, Foto no Raimonda Igolnieka personiskā arhīva: no labās J. Krivāns, znota Donāta Igolnieka māsa Stefānija, meita Celīna, mazdēls R. Igolnieks
20.gs. pirmās puses izcilākā latgaliešu ērģelnieka Jāzepa Krivāna (1878–1972) mūžā padarītais mūzikas vēsturnieka acīm mērāms lielos skaitļos: sagatavoti 111 ērģelnieki Latgales draudzēm, darba stāžs 75 gadi…
J.Krivāns dzimis 1878. g. 31. jūlijā Krāslavā, viņa vecāki strādājuši Plateru muižā. Mūziku mācās pie Sofijas Litinskas, turpina pie ērģelnieka O. Skrobovska. Darba gaitas par ērģelnieku sāk 1895. g., 1910. g. Varšavā iegūst diplomu.
Strādā dažādās draudzēs Lietuvā un Latgalē, bet pamanās kaut ko darīt arī papildus – tā drukas aizlieguma laikā slepus māca bērniem lasīt un rakstīt dzimtajā mēlē. Strādādams Viļakas draudzē (1905–1914), ar paša nodibināto draudzes kori iesaistās sabiedriskajā dzīvē, savukārt Līvānos un Preiļos (1915–1916) vada bērnu patversmi un darbojas Palīdzības komitejā bēgļiem.

Turpināt lasīt

Jaunumi
Sndra Ūdre
Daugavpils Valsts skolotāju institūta direktore, Vasaras saulgriežu gaviļniece Valērija Seile (1891–1970) 1938. gadā raksta: Latvijā lielākie smagumi un lielākā atbildība gulstas uz sievietes pleciem, – un sievietei jābūt lepnai uz savu atbildību un stiprai savos pienākumos.
Pēc tā laika Veselības departamenta un Maldupa apkopotiem datiem, Latvija no visām Eiropas valstīm ir izteiktāko sieviešu pārprodukciju: uz 1000 vīriešiem 1139 sievietes. Salīdzinoši Igaunijā: uz 1000 vīriešiem 1130 sievietes. 1927. gadā tika aprēķināts, ka par vecmeitām jāpaliek 125 228 jaukundzēm.
Ja Kurzemē un Vidzemē tika ieturēts puslīdz līdzsvars, tad Latgalē un Kurzemē sieviešu pārsvars, vēl bēdīgāk bija Rīgā, kur sieviešu vairāk par 30 000. Izrādās, puisēnu dzimstība Latgalē bija pat lielāka, taču gandrīz 32% mira vecumā līdz 16 gadiem. Nē, tolaik neskanēja padomi precēties ar ārzemniekiem, bet sievietēm iegūt plašu izglītību un censties ieņemt augstus amatus, tādejādi nodzīvot pilnvērtīgu un interesantu dzīvi.

Turpināt lasīt

Jaunumi

Pagātnes fakti šodienai.Anna Rūmane-Ķeniņa.

Sandra Ūdre
Rakstniece un sabiedriska darbiniece Anna Rūmane-Ķeniņa (1877–1950): Sievietes spējām un darbam bija pienācīga cieņa un novērtējums Latvijas pastāvēšanas pirmajos gados. Kopš tā laika vispusīgi izglītoto sieviešu skaits strauji pieaudzis, bet viņu darba iespējamības kļuvušas aizvien šaurākas.
Vienīgās sievietes Satversmes Sapulcē no Latgales Valērija Seile un Apolonija Laurinoviča bez tiešā darba parlamentā daudz pievērsās jaunās valsts pamatlietu izskaidrošanai Latgales vienkāršajiem cilvēkiem. 1920. gada oktobra sākumā deputātes apmeklēja Pildas, Rundānu un Istras pagastus, lai iepazīstinātu ar Satversmes Sapulces darbību. Valērija stāstīja par parlamenta lomu vispār, komisiju darbu, valsts ārējo un iekšējo politiku. Apolonija ziņoja par agrāro likumu.

Turpināt lasīt

Jaunumi

Pagātnes fakti šodienai.Latgales ilgdzīvotājas.

Sandra Ūdre
No ārzemju avotiem pārpublicēta atziņa 20. gs. 30. gadu Latvijas presē: Cilvēks ilgu mūžu var sasniegt tad, ja viņš dzīvo līdzsvarotā un labi nokārtotā vidē. Tomēr īpatņu ilgā nodzīvošana vienmēr būs atkarīga no tā sauktā „neparedzētā gadījuma“, „nejaušiem apstākļiem“ vai „labas laimes“.
Ik pa laikam pasaules medijos parādās ziņas par pasaules vecāko cilvēku un centieni izdibināt ilgās dzīves noslēpumu. Parasti izrādās, ka tāda nav.
gados Latvijas prese pievērš uzmanību Latgales ilgdzīvotājām – daugavpilietei Trīnei Purviņai (120 uz 1939), viļānietei Soļai Lauciniecei (123 uz 1936), rēzeknietei Feigai Arjevai (118 uz 1938), rogovkietei Annai Krišānei, dz. Slaveitei (110 uz 1931). Kundzes dzimušas dzimtlaikos, pilsētnieces krasāk piedzīvojušas vecumdienu trūkumu.
Purviņa dzimusi Meņģeles pagastā kalpu ģimenē, pati jaunībā strādājusi citu sētās. Uz Daugavpili atnākusi, kad „krievu ķeizaram Pēterburgā norautas kājas“, 18 gadus nostrādājusi uz dzelzceļa, izaudzinājusi septiņus bērnus, četri jau pirms viņas guldīti Daugavpils kapos. Viens dēls devies uz Ameriku, meita – uz Persiju, trešais – pazudis bez vēsts. Līdz 1937. gadam sieviete dzīvojusi pašas celtajā mazmājiņā Drujas ielā 2, tad pilsētas valdes darbinieki pierunājuši pārcelties uz nespējnieku patversmi. Bijusi slavena pūšļotāja ar labsirdīgu raksturu, ņēmusies ar rožu riebšanu, zobu sāpju remdēšanu. Līdz nāves stundai saglabājusi labu veselību un redzi, tikai dzirde pēdējā laikā pasliktinājusies. Viņa bez dzimtās latviešu pratusi vēl četras valodas – krievu, vācu, igauņu un čigānu, izlasījusi Bībeli 50 reižu un iemācījusies no galvas dziesmu grāmatu.

Turpināt lasīt

Jaunumi

Pagātnes fakti šodienai.Kapusvētki.

Sandra ūdre. Foto: Māris Justs
30.gados, kad kapusvētku tradīcija tikai vēl veidojās, latgaliešu presē rakstīja: Kopūs jyutama tei myužeiba un mīrs, kū cylvāks šymā dzeivē naapzineigi meklej, bet navar atrast un tōpēc ir naapmīrynōts un nalaimeigs.
Izkleist ļaudis. Kopsāta kļyust vīntuleiga. Tikai appuškōtōs dūbes un teirī celeni palykuši vēļ kai atmiņa nu kopu svātkim. Un kotra svātku daleibnīka sirdī ari palīk kas skaists un gaišs.
Vasara ir kapusvētku laiks, un vienkāršie lūgšanu vārdi savu aizgājēju labā iespiežas atmiņā pat tiem, kas nav čakli baznīcā gājēji. Tomēr ar vārdiem „škeisteišonas guņs“ un „myužeigu duseišonu“ latgaliskās lūgšanu grāmatās nav bijis tik vienkārši.
Tomēr daudzās vecās lūgšanu grāmatās škeisteišonas guņs saukta par slaucamu guni. Šāda apzīmējuma rašanos saista ar tulkotāja kļūdu, jo poliski czyścić nozīmē ‘tīrīt’. Vajadzēja būt teireišonas guņs. Acīmredzot tulkotājs pazinis tikai vārdu slauceit, kas daļēji arī nozīmē tīrīšanu, kad runa ir par dubļu, putekļu un citu netīrumu slaucīšanu, bet sajaucis ar vārdu slaukt. Turpināt lasīt
Jaunumi

Pagātnes fakti šodienai.Krāslavas garīgais seminārs.

Sandra Ūdre
Tuvojas mācību gada sākums, neaizmirsīsim, ka skolas Latgalē nav pēdējo gadsimtu realitāte, jau 18. gs. Latgalē bija augstskola. Krāslavas Garīgais seminārs ir pirmā augstākā izglītības iestāde Latvijā (1757–1844): Tas 19. gs. veidoja latgaliešu laicīgās literatūras sākotni un turpināja garīgās literatūras un vietējās latviešu valodas kopšanas tradīcijas.
Šo semināru absolvēja 253 priesteri. Lai gan semināra mācību valodas bija latīņu un poļu, tiem, kas gribēja strādāt Latvijā, bija jāmācās arī vietējā latviešu valoda. Bija pat sarakstītas gramatikas.
Vai nebūtu vienkāršāk ļaut studēt arī kādam vietējam? Nē! Latviešu uzvārdi studējošo sarakstos nav atrodami. Kāds Malinskis un Stankevičs tiek atskaitīti par to, ka nevar pierādīt savu polisko izcelsmi. Izrādās, viņi ir Latgales zemnieku dēli Mols un Stankus. Tāpēc nekādu izredžu. Turpināt lasīt
Jaunumi

Pagātnes fakti šodienai. Jānis Jaunsudrabiņš.

Sandra Ūdre, Publicitātes foto
jaunsudrabin25.augustā 140 vienam no ievērojamākajiem latviešu rakstniekiem, arī gleznotājam Jānim Jaunsudrabiņam (1877–1962): Manas mūža dienas nāk un iet, un es noskatos uz viņu virkni un nenožēloju nevienas, kura ir garām, jo ar ilgošanos gaidu nākošās. („Mūža dienas“)
Populārākā neretieša lasītākie vai skatītākie darbi – garstāsts „Vēja ziedi“ (LTV uzvedums 1982), triloģija „Aija“ (ekranizējumi 1959, 1987), romāns „Jaunsaimnieks un velns“ (ekranizēts LTV videofilmā „Saldā indes garša“ 2001), hrestomātiskā „Baltā grāmata“ (ekranizējums „Puika“ 1977, godalgots ar „Lielo Kristapu“).

Turpināt lasīt

Jaunumi

Informacejis laikmata hronists

Sandra Ūdre, Māris Justs

Daugovpilī „A12“ teikās ar cylvāku, kas 1917. goda viesturiskū situaceju Latgolā pietejs zynuotniski vysdziļuok i plašuok. Storp juo daudzejim pietnīciskajim dorbim plašuok zynomī ir viesturiskuo albuma „Terra Mariana. 1186–1888“ faksimila izdavuma i zynuotnisku komentaru sagataveišona (2014) i elektroniskuo datu baze „Latgales dati“. Daugovpiļs Universitatis asociātais profesors, Dr. hist., DU Regionalūs studeju centra Latgolys Pietnīceibys instituta (LPI) vadeituojs Henrihs Soms myus sagaida padūmiski īkuortuotā telpā, kur nav pat datora i cytys elekronikys, a standartmebelis, papeira karteišu atviļktnis, ībyuvāts gruomotu plaukts. Sarunu suocam pi paleluos gleznys, kur attāluota DU ākys ceļtnīceiba.

Pilna intervija žurnālā A12 Nr. 2/2017

Lai lasītu šo rakstu, Jums jābūt drukātā žurnāla A12 abonentam.
Ja vēl neesat A12 abonents, aicinām abonēt Latvijas pastā vai zvanot uz A12 redakciju  pa tālr.28696254 (abonēt uz ārvalstīm iespējams tikai zvanot uz redakciju). Abonējot  žurnālu, saņemsiet to katru otro mēnesi savā pastkastītē.

Jaunākie ieraksti