Pagātnes fakti šodienai. Jāzeps Krivāns.

Sandra Ūdre, Foto no Raimonda Igolnieka personiskā arhīva: no labās J. Krivāns, znota Donāta Igolnieka māsa Stefānija, meita Celīna, mazdēls R. Igolnieks
20.gs. pirmās puses izcilākā latgaliešu ērģelnieka Jāzepa Krivāna (1878–1972) mūžā padarītais mūzikas vēsturnieka acīm mērāms lielos skaitļos: sagatavoti 111 ērģelnieki Latgales draudzēm, darba stāžs 75 gadi…
J.Krivāns dzimis 1878. g. 31. jūlijā Krāslavā, viņa vecāki strādājuši Plateru muižā. Mūziku mācās pie Sofijas Litinskas, turpina pie ērģelnieka O. Skrobovska. Darba gaitas par ērģelnieku sāk 1895. g., 1910. g. Varšavā iegūst diplomu.
Strādā dažādās draudzēs Lietuvā un Latgalē, bet pamanās kaut ko darīt arī papildus – tā drukas aizlieguma laikā slepus māca bērniem lasīt un rakstīt dzimtajā mēlē. Strādādams Viļakas draudzē (1905–1914), ar paša nodibināto draudzes kori iesaistās sabiedriskajā dzīvē, savukārt Līvānos un Preiļos (1915–1916) vada bērnu patversmi un darbojas Palīdzības komitejā bēgļiem.

Nodibinoties Latvijas valstij, pievēršas jaunas ērģelnieku paaudzes sagatavošanai. Kopš 1922. g. ir rēzeknietis. No 93 mūža gadiem tikai pēdējos divus vairs nestrādāja. Atmiņas par izcilā ērģelnieka mūža nogales posmu žurnālā „A12“ atrodamas Pētera Keiša vēstulē (2013, nr. 7) un J. Krivāna mazdēla Raimonda Igolnieka intervijā (2016, nr. 27).
J.Paukšte. Latgales mūzikas kultūra, 2002, 95–96.
Katōļu Dzeive, 1931, nr. 3, 110–114.

krasainais_logo