Kā veicas tūrismam?

Katru gadu Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs” piešķir vai atjauno vides kvalitātes zīmi „Zaļais sertifikāts” lauku tūrisma uzņēmumiem, kuri ievēro videi draudzīgas saimniekošanas principus. Šogad no 23 sertifikātiem četrus ir saņēmušas Latgales viesu mājas ‒ „Paradīzes” Balvu novadā, Aglonas pusē „Upenīte”, viesu māja „Mežinieku mājas” un “Zaļā sala” Rēzeknes novadā.
„Zaļās salas” saimniece RITA TĒRAUDA dalās tūrismam nepieredzētu laiku pārvarēšanas pieredzē, uzsverot, ka veiksmes pamatā ir iegūtās prasmes sabiedriskajās organizācijās.
Žurnāla “A12” rubrikā “Es un mēs” lasiet vairāk.

Foto:

Māris Justs

“Bērni ir tik īsti un patiesi!”

Žurnāls A12

februāra/marta numurā saruna ar mākslinieci, vizuālās mākslas skolotāju ASTRU TJUNĪTI (Astra Tjunīte). Fragments no intervijas:

“Es domāju, ka mūsu dienās katram skolotājam ir jāuzceļ piemineklis. Darba apjoms un prasības ir milzīgas, bet to, ko saņem skolotājs, bieži vien ir ne tikai mazā alga, bet arī neiecietība un neizpratne, un diemžēl tieši no skolēnu vecāku puses. Bet darbs ar bērniem man patīk, jo tas ir citādāk.
Kāpēc citādāk?
Viņi ir tik patiesi un īsti. Vēl nav iemācījušies tik daudz slēpt savas patiesās jūtas, izlikties. Pieaugušie vairāk tevi analizē, kā, piemēram, muzejā tu esi viņu priekšā un stāsti par ekspozīcijām kā gids. Viņi dažkārt vērtē nevis to, ko tu stāsti, bet, kā tu to dari. Man bija grūti arī ar apmeklētājiem, kuri ir zinoši, bet netieši pārbauda manas zināšanas. Protams, muzeju apmeklēja arī ļoti jauki, mīļi un labsirdīgi cilvēki, bet stāstu par darvas karoti medus mucā droši vien zina ja ne visi, tad daudzi. Bet bērni kā mazi sūklīši uzsūc katru vārdu, ko saki. Viņi ir tik ļoti piedodoši, piedod kļūdas, kad gadās pārteikties, vai tās vispār neievēro. Tas viņiem ir mazsvarīgi. Viņi reaģē patiesāk, un es to sajūtu.”
Visu interviju ar Astru Tjunīti lasiet žurnālā.
Foto:
Māris Justs

“Cilvēka bērnam”- 30

Filma, kuru kinokritiķi ir nodēvējuši par izcilā režisora Jāņa Streiča Augsto dziesmu Latgalei. “CILVĒKA BĒRNS”. Tapusi visai trauksmainā un sarežģītā gadā – 1991. Mēs, žurnāls “A12”, filmas trīsdesmitgadē atskatāmies uz filmas tapšanas laiku un aizkulisēm. Atmiņās dalās nu jau izaugušais Bonifācijs Paulāns jeb Boņuks – ANDREJS RUDZINSKIS un citu lomu atveidotāji.
Foto: Māris Justs un no privātā arhīva

Lai veldzē daba!

Kā tikt galā ar šo visai savādo pandēmijas posmu? Mūsu novērojumi liecina, ka cilvēki spēku rod dabā – daba dziedē, attīra, iedvesmo turpmākai dienai un turpmākam ceļam.
Jaunajā žurnāla “A12” numurā grupu „Green Novice”, „Inde Indive”, „DeLight” bundzinieks VALDIS METLĀNS, pēc profesijas būvinženieris, atzīst, ka beidzamos 10-15 gados reģionālo ceļu stāvoklis ir manāmi uzlabojies – un viņš pats par to ir pārliecinājies, izbraukājot gandrīz visus Latgales ceļus un celiņus, reizē atklājot arvien jaunus brīnumskaistus dabas skatus, kas veldzē dvēseli. Īpaši gleznaini apvidi, Valdaprāt, ir Rogovka, Lendži, llzeskalns, Bērzgale… Skaistums ir arī Krāslavas novada pierobežā – Indrā, Dagdā, Bukmuižā… Tāpat Aglonā, Aulejā, Rušona ezera apkārtnē…
Aicinām par iedvesmas brauciena galveno ceļu izvēlēties A12 – ceļu uz Latgali, no kura nogriezties uz šaurākām taciņām, lai iepazītu Latgales apslēptos dārgumus, un, protams – lai jūsu ceļvedis ir žurnāls “A12”, kurā var vairāk uzzināt par Valdi un citiem mūsu stāstu varoņiem.
Foto: Inese Grizāne

A12 Nr.52/2021

Jaunajā žurnāla numurā lasiet:
• kā pasargāt sevi pandēmijas laikā – padomi no ģimenes ārsta Rekovā Andra SPRIDZĀNA;
• filmas “CILVĒKA BĒRNS” trīsdesmitgade un tapšanas aizkulises Andreja Rudzinska, Maijas Korklišas, Jāņa Žugova, Marutas Latkovskas atmiņās;
• ir tikai jāuzņemas un jādara – “Munas dzīšmu gruomotas” sastādītājas, daudzu Latgales projektu vadītājas Edītes HUSARES praksē gūtās atziņas par latgaliešu darbošanos;
• dzejnieces Ingas PIZĀNES panākumu atslēdziņas;
• ko nozīmē, kad attiecībās viens plus viens ir visi desmit, – pieprasītā bundzinieka Valda METLĀNA stāsts;
• rubrikā “Es un mēs” – viesu nama “Zaļā sala” saimniece Rita TĒRAUDA: “Tūrismā vissvarīgāk ir būt atvērtam un sabiedriskam”;
• jauno grāmatu, mūzikas disku anotācijas un citi interesanti un iedvesmojoši stāsti.
Pozitīvi par mums pašiem, latgaliešiem. Žurnāls jau pieejams tirdzniecības vietās un jūsu pastkastītēs. Tiekamies!
Vāka foto: Māris Justs

ILŪKSTE – mazpilsēta ar upes vārdu

Un upe nozīmē mūžīgu plūšanu. Kā upēm ir divi pretēji krasti, tā Ilūkstes mazpilsētai ir divas identitātes – kultūrvēsturiska piederība Sēlijai, bet administratīva ietilpšana Latgalē. Vēsturiski Ilūkste ir sens centrs: gan tirdzniecības – ceļu krustcelēs, gan garīgais un izglītības – līdz Pirmajam pasaules karam te bija Baltijā lielākā katoļu baznīca un pirmā latīņu skola jau 1596. gadā, gan apriņķa – ar 3 pilsētu un 19 pagastu pārvaldāmo teritoriju. Pirmajā pasaules karā plaukstošo pilsētu sagrāva līdz drupām. Bet pilsēta atdzima – tik sīksti dzīvelīga ir šī vieta.
Žurnāla aktuālajā numurā par Latgales mazpilsētu ILŪKSTI – par tās sēlisko identitāti, iedzīvotāju aktivitāti, konfesijām, vēsturisko aspektu, seno bruģi, Valdas Rimšas pulksteņu kolekciju un “Sēļu istabu”.
 
Foto: Māris Justs, Ilūkstes Bērnu un jauniešu centra novadpētniecības materiālu krātuves „Sēļu istaba” arhīvs

Vieta, kur izplest spārnus

  • Rubrika Es un mēs
  • Ināra Groce
  • Foto: Māris Justs

Īstenot sapni, kurš iecerēts pirms 30 gadiem, radīt vilkmi vietējai sabiedrībai un rosināt Ziemeļlatgales atklāšanu. Tās ir tikai dažas lietas, kuras īsteno Maruta Castrova, Balvu biedrības „Ritineitis” un pieaugušo izglītības centra „Azote” vadītāja.

Ritineitis ir kustības simbols, kurš raksturo Marutas daudzveidīgo darbību – Balvu tautas teātra režisore un aktrise, pasākumu un svētku organizētāja un vadītāja, ir veidojusi netradicionālas modes skates, pagalmu svētkus bērniem un pirts svētkus, ikgadējos koncertus uz  Balvu ezera „Mūzika saulrietam”, vada tālākizglītības centru, un vēl daudzos notikumos tiek iesaistīti pilsētas un novada cilvēki. „Ritineitis” radās kā neformālas grupas apzīmējums. Latgalisks nosaukums, pateicoties Rutai Cibulei, kura līdzās kultūras sadarbības partneriem Alūksnē un  Gulbenē ir piesaistījusi arī latgaliešus.

Maruta par sevi stāsta: „Varu vadīt nometnes, organizēt pasākumus, zīmēt, teātri spēlēt, esmu tāds kā ritenis. Atradu bērnu grāmatiņu – tur bija ritineitis, nu ļoti labi, skan latgaliski un viss tādā kustībā un darbībā. „Ritineitim” ir studija „Azote”. Tā ir amatniecības studija, kurā arī mēs mācāmies, meistari var nākt un nodot savas zināšanas. Biedrības pamatnodarbošanās ir pieaugušo izglītība, kursi, dažādu pasākumu un svētku organizēšana, sociālā joma un labdarība.”

Kultūras dzīve ir diezgan piesātināta. Kā tiek veidoti pasākumi, ko vēl jaunu var piedāvāt? Kā saprast sabiedrību un auditoriju – kas ir nepieciešams?

Esmu ļoti mīlējusi Balvus, kaut gan dzimusi Gulbenē un augusi Stāmerienē. 12 gadu vecumā sāku iet teātrī, vadīju pasākumus. Un tā ar šiem cilvēkiem esmu izaugusi kopā, viņus pazīstu, zinu, kurā brīdī varu pajautāt un kad ir vieglāk iesaistīt. Reizēm pati brīnos, kā to daru un zinu un kāpēc man tas ir jādara. Ir jautājumi, kuriem  nevajag atbildes. Idejas atnāk, informācija, kuru nedrīkst nedzirdēt vai nedarīt. Ja man ir ideja, to vajag realizēt. Sākumā trūkst līdzekļu, bet tie parasti atrodas. Ja ideja ir īstajā laikā un vietā un tā ir vajadzīga, tad uzrodas viss, lai to varētu īstenot. Turpināt lasīt

Latgales uzņēmēji pasaulē

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra – LIAA
LIAA Rēzeknes biznesa inkubators turpina iepazīstināt Žurnāls A12

lasītājus ar jauniem un drosmīgiem reģiona uzņēmējiem, kuri dara paši un uz darīšanu iedvesmo arī citus. Šīs intervijas galvenais varonis uzņēmējs JĀNIS IGAUNIS, kura uzņēmums

Timber Kit

Balvos profesionāli projektē, ražo un būvē koka karkasa dzīvojamās mājas, guļbūves, pirtis, brīvdienu mājas, nojumes un citas būves, ko eksportē uz Skandināviju.

Fragments no intervijas. (..)
Vai ir piedzīvots projekts, kas pašam ir radījis vēlmi krāmēt koferi un pārvākties?
Lielākoties visas brīvdienu mājas, ko būvējam, ir ļoti skaistās vietās. Ja tās paredzētas pārdošanai, tad vieta vienmēr ir skaista, netālu jābūt pilsētai un obligāti dabas takai vai slēpošanas trasei. Tagad tieši būvējam distanču slēpošanas trases tuvumā, pagājušajā ziemā pamatīgi izbraukājos – ar mēnesi bija par maz, lai izbrauktu visu trasi. Parasti Norvēģijā esmu 2‒3 mēnešus gadā, ekskursijās baigi braukt nesanāk, taču vietējās takas vai trases noteikti mēģinu iepazīt.

Turpināt lasīt

Biedrība ESTO īsteno sabiedrības līdzdalību veicinošas aktivitātes projektā „Klausies. Saproti. Rīkojies!”

Rēzeknes novada biedrība ESTO ir viena no 27 nevalstiskajām organizācijām, kuras 2020.gadā saņēma finansējumu pirmajā Stratēģisko projektu konkursa programmā „Demokrātijas kultūra”, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu „Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Šajā projektu konkursā atbalstu saņēma piecas Latgales nevalstiskās organizācijas. Šobrīd ir sākušās pirmās aktivitātes trīs gadu projektā „Klausies, Saproti. Rīkojies!”, kura mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību demokrātijas procesos un sekmēt Latgales reģiona iedzīvotāju pilsonisko aktivitāti.

 

Desmit gadu laikā biedrība ESTO aktīvi darbojās kultūras un kultūrizglītības jomā, piesaistot finanšu līdzekļus un organizējot dažādus mākslas, mūzikas un dejas notikumus Rēzeknē un Rēzeknes novadā. Pēdējos gados ir saņemts atbalsts Sabiedrības integrācijas fonda, atbalsta programmas „Eiropa pilsoņiem” un Eiropas Savienības Erasmus+ projektu konkursos, gūta vērtīga pieredze veidojot 19 sēriju audio lasījumus Ingas Ābeles grāmatai „Klūgu mūks”, piedaloties Eiropas tautu festivāla aktivitātēs dažādās Eiropas valstīs.
Projekta „Klausies. Saproti. Rīkojies!”, ko  finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu „Aktīvo iedzīvotāju fonds” mērķis ir sniegt ieguldījumu paaudžu līdzdalībā, iesaistot dažāda vecuma grupas iedzīvotājus kopīgās aktivitātes, kas veicina sabiedrības līdzdalību. Projekta kopējais finansējums ir  99 267,78 EUR. Turpināt lasīt

AIF projekts “Klausies. Saproti. Rīkojies!”

2020.gads biedrībai ESTO nesa priecīgu ziņu par saņemto atbalstu projektam “Klausies. Saproti. Rīkojies!”, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Triju gadu laikā ir plānotas daudzas demokrātijas un pilsoniskās līdzdalības stiprināšanas aktivitātes. Dažas no tām ir sākušās vai sāksies jau šajā gadā – stāsti par Latgales aktīvo NVO pieredzi žurnāla A12 jaunajā rubrikā “Es un mēs”, biedrības ESTO mājas lapas izstrāde, podkāstu sērijas “Nāc šurp, parunāsim”. Vairāk par projekta “Klausies. Saproti. Rīkojies!” iecerēm stāsta projekta vadītāja Ināra Groce. Aicinām sekot līdzi mūsu jaunumiem sociālajos tīklos un topošajā mājas lapā biedribas.lv

SKATĪTIES VIDEO