Rēzeknes Valsts skolotāju institūta direktors monsinjors Nikodems Rancāns (1870–1933) 1932. gadā: Myusu, pyrmus darbiniku, sapnis ir pīsapildejis, Latgola kai breivo Latgolas trešo zvaigzne ir cālusēs nu mīga un otrim sūlim īt pretim kuļturai.
Atšķirībā no daudzajām svešvalodām, kā krievu, poļu, franču, vācu, latīņu, ko viņš pratis, visgrūtāk gājis ar rakstīšanu un izteikšanos dzimtajā latgaliešu mēlē. Antons Rupainis romānā „Tauta grib dzeivōt“ par to saka: meicejōs ar celim uz krāsla un ar alkyunem uz golda kai uz sīna vazuma. Arī Daugavpils Valsts skolotāju institūta direktore, Vasaras saulgriežu gaviļniece (dzimšanas diena 22. jūnijā) Turpināt lasīt
No deviņām Austrumu pierobežas pašvaldībām sešas turpinās vadīt līdzšinējie domes priekšsēdētāji.
Tā par vienīgo Viļakas novada domes priekšsēdētāja kandidātu tika izvirzīts līdz šim esošais Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija), viņu ievēlot vienbalsīgi ar 14 balsīm ,,par’’.
Arī Daugavpils novada domes priekšsēdētāja amatam tika izvirzīta tikai viena kandidatūra – līdzšinējā priekšsēdētāja Janīna Jalinska no ,,Daugavpils novada partijas”. Vienbalsīgi 17 balsīm ,,par’’ viņa atkārtoti ievēlēta šajā amatā.
Vienbalsīgi ar 7 balsīm ,,par’’ Ciblas novada domes priekšsēdētāja amatā atkārtoti ir ievēlēts Juris Dombrovskis (apvienotais saraksts ZZS un Latgales partija).
Arī Zilupes novadu vadīs līdzšinējais mērs Oļegs Agafonovs (Latgales partija), saņemot vienbalsīgu deputātu uzticību. Turpināt lasīt
Zinātāji teic, ka ielīgošana var sākties jau divas nedēļas pirms Līgo vakara. Agrāk gan ne, jo tad mute paliekot sausa un Līgo vakarā trūkstot elpas.
Portāls www.a12.lv izpētīja, ka Austrumu pierobežā visaktīvākā ielīgošana būs 21. un 22.jūnijā. Tā Kārsavas novadā 22.jūnijā ielīgos Malnavas parkā pie ,,Mūsmājām”. Šajā dienā ielīgos arī Salnavas estrādē. Pirms dziesmām un dejām Salnavas parkā pie Mīlestības akmens ritēs Jāņu zāļu vākšanas meistardarbnīca ar Annu Danču. Bet 23.jūnijā pirms Līgo vakara Mežvidos visi aicināti uz Sporta svētkiem ,,LĪGO 2017” jaunās skaņās.
Arī Dagdas pagastā daudzviet ielīgos 22.jūnijā: Jāņu aplīgošana gaidāma Ezernieku pagastā un Ķepovas pagastā. Savukārt jau 21. jūnijā Dagdu pieskandinās folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi no visas Latvijas. Vairāk nekā 45 tradicionālās kultūras kolektīvi pulcēsies uz Starptautiskā folkloras festivāla ,,Baltica 2018” modelēšanas pasākumu ,,Vasaras Saulgriežu svētki Dagdā”.
22.jūnijā ielīgos arī Viļakas novada Borisovā, kur paredzēts tautas futbols, nakts skrējiens, Jāņu ielīgošana un diskoballe. Arī Upītes stadionā būs skaļā nakts ,,Pīdzīdam”. Šajā dienā Pirmsjāņu balle plānota Medņevā.
22.jūnijā Jāņus ielīgos Daugavpils novada Maļinovā un Naujenes pagastā. Dienu pirms Līgo vakara arī Ambeļos būs Jāņuguns iedegšana, zaļumballe un Ambeļu teātra draugu kopas pirmizrāde ,,Kāzas bazūnēs”.
Protams, lielā Līgošana un Jāņu rīta sagaidīšana Austrumu pierobežā būs 23.jūnijā.
Ludzas Novadpētniecības muzejs ir saņēmis Gada balvu ,,Zelta puteklis” 2016″ nominācijā ,,Gada ekspozīcija” par ekspozīcijas izveidi Ludzas Lielajā sinagogā. Kā informē muzeja direktore Milāna Bule, ekspozīcija sniedz daudzpusīgu priekšstatu par Austrumlatgales ebreju kopienas vēsturi, tradīcijām un kultūru. Lūgšanu zālē restaurētas mēbeles un atjaunots oriģinālais interjers, kur veiksmīgi sadzīvo divas funkcijas: saglabāta sinagogas kā dievnama funkcija, un sinagoga funkcionē kā muzeja struktūrvienība. Bijušajā mācību telpā izveidota ekspozīcija, kura veltīta Franku ģimenei. Iekārtots arī 20.gadsimta sākuma fotodarbnīcas paviljona interjers, kā arī multimediālā ekspozīcija par Vulfa un Herca Franku radošo mantojumu. Apmeklētāji var apskatīt 20.gadsimta 30.gadu Ludzas ielas vēsturisku rekonstrukciju.
Jāpiebilst, ka šis Gada balvas konkurss norit jau astoto gadu, un tā mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu un kvalitatīvu muzeju nozares attīstību Latvijā un veidot pozitīvu publicitāti, uzsverot radīto produktu kvalitāti, radošumu, pieejamību un nozīmi sabiedrībai.
Savukārt Atzinības rakstu Ludzas Novadpētniecības muzejs saņēma par mārketinga aktivitātēm.
Vasaras brīvdienas Dagdas skolēni izmanto arī lietderīgi, apmeklējot velotiesību apmācības, kuras rīko Dagdas novada Jauniešu iniciatīvu centrs. Šo iespēju centrs piedāvā jau piecus gadus. Tā kā Dagdā bērni aktīvi pārvietojas ar velosipēdiem, tad velotiesības bērniem no 10 gadu vecuma jau kļuvušas var ierastu lietu. ,,Apgūtās zināšanas bērniem paliek atmiņā un zemapziņā. Viņi ir daudz drošāki uz ceļa, arī vecākiem ir mierīgāks prāts,’’ atzīst Dagdas novada Jauniešu iniciatīvu centra vadītāja Aina Odiņeca. Bērniem ir gandarījums par savām pirmajā tiesībām, arī nodarbības viņi uztver ļoti nopietni.
Šīs vasaras nodarbības Dagdas novada Jauniešu iniciatīvu centrā sāksies jau rītdien, 20.jūnijā. Tās uzsāks 25 bērni vecumā no 10 gadiem. Viņi skolotāja vadībā un ar brīvprātīgo jauniešu, kuriem jau ir šādas tiesības, dažam arī autovadītāja tiesības, atbalstu gūs zināšanas, izmantojot datorprogrammu. Pēc 3 nedēļām viņi dosies uz Krāslavas CSDD, lai nokārtotu eksāmenu un iegūtu savas pirmās tiesības.
Tā kā pierobežā ir izveidoti jauni velomaršruti, tad vairāki no jaunajiem velobraucējiem kopā ar ģimeni jau tos plāno izbraukt. Turpināt lasīt
Līgo!
Sagaidot saulgriežus, 20. jūnijā plkst. 18.30 muzikālā apvienība “Rūnas” aicina uz Jāņu ielīgošanas koncertu
Rēzeknes Nacionālo biedrību kultūras namā (Atbrīvošanas alejā 97), kurā “Rūnas” atskaņos jauno “Līgo” programmu!
Jāņu ielīgošanas koncertā klausītāji dzirdēs gan pazīstamu dziesmu apdares, gan arī retāk dzirdētas melodijas. Muzikālā apvienība aicina: “Iedziļināsimies Jāņu nakts mistērijās, dziedāsim kopā un smelsim spēku no gada enerģētiskākā laika – vasaras saulgriežiem!”
Ieeja koncertā brīva.
Muzikālā apvienība “Rūnas” savu darbību Rēzeknē uzsāka 2016. gada janvārī un 13. martā notika pirmais koncerts Lūznavas muižā. Gada laikā “Rūnas” koncertējušas Rēzeknē, Lūznavā, Maltā, Valkā, Rīgā, tāpat bija izvirzītas latgaliešu gada balvai “Boņuks” par gada spožāko muzikālo debiju. Grupas muzikālās intereses galvenokārt balstītas uz latviešu un latgaliešu tautas bagāto daiļradi – tautasdziesmām.
Izvēloties nosaukumu “Rūnas”, apvienības dalībnieki ir domājuši par vispārcilvēciskām vērtībām, zināšanām un jēdzieniem, kas iekodētas tautasdziesmās, par to slēpto spēku un jēgu. Ar mūsdienīgiem muzikāliem motīviem un dziesmu apdarēm “Rūnas” nes klausītājiem savus dvēseliskos pārdzīvojumus, kas radušies iedziļinoties tautas dainu pūrā.
2017.gada 17. jūnijā jau būs devītā reize, kad kopā pulcējas amatu meistari no tuvākās un tālākās apkārtnes, lai tirgus apmeklētājus priecētu ar saviem darbiem, savā starpā pārrunātu amatu lietas un arī sāktu ielīgot gaidāmos Jāņus. Lielais pasākums jau tradicionāli notiek Ludzas pilskalnā, kurš pastiprina sajūtu, ka daudzi no amatiem ir seni un saglabājami. Kā stāsta Ludzas amatnieku centra menedžere Līga Kondrāte, Ludzas pilskalnu pieskandinās senas dziesmas un dejas, postfolkloras grupas ,,Rikši’’ azartiskās dziesmas, amatierteātru skeči. Īpašais viesis – pētniece un zinātāja Irēna Saprovska stāstīs par senlatviešu zīmju un gadskārtu tradīciju spēku un nozīmi. Ikvienam būs iespēja izveidot pašam savu vainagu vai rotu neierastā veidā, arī bildēties uz Ludzas pils fona senajā tērpā. Kā jau pirms vasaras saulgriežiem neizpaliks arī Jāņu uguns iededzināšana.
Jāpiebilst, ka Ludzas Lielajā Latgaļu tirgū allaž pulcējas vairāk nekā 100 dažādu amatu meistaru.
Šis jautājums ir ieinteresējis gan Viļakas tūristus un ciemiņus, gan pašus iedzīvotājus. Tādējādi Viļakas novada muzeja darbinieki, izmantojot sava arhīva materiālus un uzklausot vietējo ļaužu stāstus, izveidoja izstādi ,,Viļaka un tās apdzīvotība ezera krastos’’. Izrādās, ka Viļakas ezera krasts bijis kultūras un izglītības, arī rūpniecisks centrs. Atradusies skola, muiža, pils, karavīru kazarmas un linu fabrika. Izstādē aplūkojamas senās fotogrāfijas, arheoloģiski un sadzīves priekšmeti, pils makets, arī mūsdienu fotomateriāli ar iemūžinātiem dabas skatiem pie ezera – informē Viļakas novada muzeja vadītāja Rita Gruševa. Vadītāja norāda, ka izstāde nav apjomīga, taču tā spilgti ataino, cik Viļakas ezers ir nozīmīgs iedzīvotājiem.
Izstāde ,,Viļaka un tās apdzīvotība ezera krastos’’ Viļakas novada muzejā būs apskatāma līdz 30.jūnijam.
Jāpiebilst, ka Viļakas novada muzejs atrodas pilsētas kultūrvēsturei nozīmīgā 1913.gadā celtajā katoļu draudzes mājā, to tautā dēvē arī par ,,Gaismas zāli”. Muzejs stāsta par Viļakas pilsētas un tās tuvākās apkārtnes vēsturi no 13.gadsmita līdz mūsdienām.
Fotogrāfijas no izstādes par Viļakas ezeru un apdzīvotību
tā apkārtnē. Izstādes pamatā ir senas fotogrāfijas. Marienhauzenas pils maketu veidojuši Viļakas mākslas skolas audzēkņi.