Tag: #Pierobeža

Visvairāk Andreju ir Daugavpils pusē

Andrejs ir viens no populārākajiem personvārdiem Latvijā. Izstrādās, ka šī vārda īpašnieku ir visvairāk Daugavpils pusē. Šodien Andrejdienu Latvijā svin 20 238 Andreji, no kuriem 1361 dzīvo Daugavpilī. Tā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra statistikas dati. Šogad pasaulē nākuši 72 Andreji, kas apliecina šī senā vīriešu vārda nezūdošo popularitāti. Tas ir grieķu cilmes vārds. Rīgā pirmo reizi minēts 1204.gadā. Arī populāros uzvārdos Latgalē ir izmantota Andreja vārda sakne, piemēram, Andžāns.
Andrejdienas pasākumi šodien notiek reģiona izglītības iestādēs, tiesa gan mazāk nekā Mārtiņdiena.

krasainais_logo

Pierobežā pie pazīstamās audējas

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
Tas būs stāsts par Anitu Lukaču. Viņa dzīvo Ludzas novada Briģu pagasta Mazajā Pīkovā. Te arī ierīkota aušanas darbnīca. Darbdienās Anita sastopama Zilupē, jo mūzikas un mākslas skolā bērniem māca tādu priekšmetu kā Mācība materiālā. Anitu var sastapt arī Ludzā, kur viņai jau 4 gadus pieder savs veikals-darbnīca. Te ir tikai vietējo meistaru rokām darinātā produkcija: segas, māla podi, krūzes, vāzes, pītie grozi, adījumi, izšuvumi.
Anita:
Lielākā daļa darbu ir mūsu pašu – mani un meitu. Viņas man palīdz. Dzīvo netālu Briģu pagastā. Pie manis vairāk iegriežas vietējie, tūristi – reti. Ienāk, paskatās, nākamreiz atved sev līdzi kaimiņus, draugus un radus. Darba ir pietiekoši. Zvana no Rīgas un pasūta austos brunčus, bikses, svārkus. Pasūtījumi ir arī no Anglijas, tos nosūtu viņiem pa pastu.  Tur arī latvieši dzied un dejo, grib latviskos tērpus.  Tagad jau var sadarboties ar visu pasauli. Pasūta arī austās grāmatzīmes ar personvārdiem. Ir sajūta, ka tuvojas valsts simtgade. Kolektīviem vajag jaunus tērpus Dziesmu un deju svētkiem. Ziemā nodarbošos ar liela izmēra plecu lakatiem. Cilvēkiem pieaug vajadzība pēc tautiskā. Ja agrāk pasūtīja tērpus tikai kolektīvam, tagad katrs vēl grib personīgi sev. Ar to viņi grib atšķirties. Dzīvo Rīgā, bet dzimtene ir Ludzā vai Balvos, tad gribas Ludzas vai Balvu tautastērpu. Es meklēju, kādas krāsas un rakstu īpatnības bija raksturīgās konkrētam novadam. Grūti ir atrast, grāmatās nav aprakstīts tik sīki. Vajag braukt uz muzejiem Rīgā.  Dažkārt nevar atrast arī tur, tad jāņem tuvākais tam pagastam vai tieši Latgalei raksturīgais.

Turpināt lasīt

Viļakas mūzikas un mākslas skolai – 60

1957.gadā tika nodibināta Viļakas mūzikas skola, darbu uzsākot Viļakas kultūras nama ēkā. Toreiz skolā bija 25 audzēkņi. Sākotnēji darbojās tikai 2 nodaļas: klavieru nodaļa, kurā bija 14 audzēkņi, un bajānu nodaļa – 11 audzēkņi. Pēc 5 gadiem tika izveidota pūšamo instrumentu nodaļa, bet 1974.gadā –  vijoles nodaļa.  2002.gadā mūzikas skolā atvēra programmu „Vizuāli plastiskā māksla”, pēc gada mainot izglītības iestādes nosaukumu – Viļakas mūzikas un mākslas skola. 2006.gadā darbu uzsāka sitaminstrumentu klase. Laika gaitā skola iekārtota arī citās, tai atbilstošās telpās.
Pašlaik Viļakas mūzikas un mākslas skola īsteno tādas profesionālās ievirzes izglītības programmas kā Vizuāli plastiskā māksla, Taustiņinstrumentu spēle – Klavierspēles,  Akordeona spēles apakšprogrammās, Stīgu instrumentu spēle – Vijoļspēles apakšprogrammā, Pūšaminstrumentu spēle – Flautas spēles, Klarnetes spēles, Saksofona spēles apakšprogrammās, arī Sitaminstrumentu spēle. Turpināt lasīt

Zilupes mūzikas un mākslas skola kā piemērs citiem

Inga Čekša Ratniece, Foto: Māris Justs
,,Zilupē mūzikas skola ir jau kopš 1965.gada, sākotnēji kā Ludzas mūzikas skolas filiāle. Kopš 1972.gada darbojas kā patstāvīga skola. 1998.gadā pārtapa par mūzikas un mākslas skolu ar mūzikas, horeogrāfijas, gleznošanas un aušanas nodaļām. Tādas bija tikai 4 skolas Latvijā. Mēs bijām labs piemērs citiem, ka var būt gan mūzika, gan māksla, gan deja. 20 gadu laikā šādu skolu skaits ir krietni audzis. Ir arī Kārsavā un Ludzā,’’ tā stāsta Zilupes mūzikas un mākslas skola direktore ir Vera Doreiko-Sinkeviča.
Pašlaik skolā mācās 119 audzēkņi. Bērni vairāk izvēlas mūziku, jo ir daudz programmu: taustiņinstrumentu, stīgu instrumentu un pūšaminstrumentu.   Skola aktīvi piedalās pilsētas pasākumos, rīko garīgās mūzikas koncertus.  Pērn Zilupē organizēja Starptautisko Tautas mūzikas un folkloras festivālu, aicinot ciemiņus no Krievijas, Baltkrievijas, Lietuvas un Polijas.

Turpināt lasīt

Māla trauks cilvēkam

Publicitātes foto
Šāds nosaukums ir podnieka Ilmāra Veceļa un Evijas Maļkevičas melnās keramikas izstādei, kura aplūkojama Dagdas Tautas nama izstāžu zālē. Ilmārs Vecelis ir viens no kopas ,,Pūdnīku skūla” dibinātājiem un dalībniekiem, pazīstams kā Latgales melnās keramikas meistars. Viņa darbnīca un ceplis atrodas Krāslavas novada Aulejas pagastā pie upītes.
Savukārt Evija Maļkeviča ir UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikācijas un informācijas sektora vadītāja. Kaut arī dzimusi, dzīvo un strādā Rīgā, Evijas sirds pieder Latgalei, šo reģionu uzskatot par savu īsto dzimteni. Viņa regulāri iesaistās Andrupenes sabiedriskajā dzīvē. Evija Maļkeviča ir iniciatore kultūras un mākslas biedrības ,,TEIRA LATGOLYS MUOKSLA” izveidei, lai sekmētu Latgales kultūras mantojuma izpēti.

Turpināt lasīt

Zilupē ir lielākā zirgaudzētava Latvijā

Inga Čekša-Ratniece
Tā atrodas Zilupes novada Zaļesjes pagasta Lomošos, blakus Latvijas – Krievijas robežai. Izveidota jau 1982.gadā, kurā dzimuši un izaudzināti daudzi pasaules slavu iemantojuši zirgi. Šobrīd audzētavā ir ap 100 tīršķirnes zirgiem, pārsvarā Hanoveras un Holšteinas šķirnes. Zirgi paredzēti sportam – konkūra un iejādes disciplīnās. Stāsta zirgaudzētājs Roberts Škapars:
Gribam atjaunot Zilupes zirgaudzētavas vārdu un nest to tālāk pasaulē. Latgales vide ir ļoti laba zirgaudzēšanai. Ne tikai Latgales vide, bet kopumā visa Latvija ir ļoti laba zirgaudzēšanai. Mums vēl viena zirgaudzētava ir Pierīgā. Spējam izaudzēt ļoti labus zirgus, pat lielākās Eiropas valstis pērk no mums. Vairāki ir kļuvuši par olimpiešiem. Te, pierobežā, ir diezgan viegli būt uzņēmīgam, jo uzņēmīgi ir vietējie iedzīvotāji. Var redzēt, ka cilvēki iet, dara un galvenais, ka nesūdzas, saprotot, ka ar sūdzēšanos tālu netiks, un darbi paši nedarīsies. Uzņēmējam, kurš grib sekmīgi darboties te, jābūt atvērtam un labestīgam. Tad viņš būs gaidīts un atbalstīts. Tādi paši ir pierobežas vietējie iedzīvotāji.

Turpināt lasīt

Zilupes bibliotēkā iegriežas arī ārzemnieki

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
Tā žurnālam A12 stāsta Zilupes pilsētas bibliotēkas vadītāja Nadežda Ļemeševa.  Visbiežāk tie ir amerikāņi un vācieši, kuri Latvijas – Krievijas robežu šķērso  Terehovas robežkontroles punktā.
Turpina Nadežda Ļemeševa:
Bibliotēkā ir daudz grāmatu.  Pašlaik ieviešam elektronisko katalogu. Lasītājus skaits – ap 800. Tie ir dažādi vecumi, sākot no pirmsskolas vecuma līdz sievām un vīriem labākajos gados.  Vecākajam lasītājam ir 87 gadi. Bibliotēkā ir divas nodaļas – bērnu un pieaugušo. Pie mums visvairāk lasa daiļliteratūru. Agrāk bija savādāka situācija, jo vairāk lasīja bērni, viņi gatavoja dažādus referātus, bet tagad – nē. Grāmatas ir krievu un latvieši valodā. Angļu valodā maz, jo nelasa. 1000,00 EUR katru gadu piešķir pašvaldība. Pasūtam arī presi, pārsvarā vietējo. Centralizēti no izdevniecībām saņemam grāmatas. Mums ir 10 datori ar interneta pieslēgumu. Vai internets ir konkurents grāmatām, iespējams, ka – jā. Arī cilvēku paliek mazāk. Tātad mazāk lasītāju. Agrāk viņu skaits pārsniedza tūkstoti.     Turpināt lasīt

Zilupes bitenieks

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
Pjotrs Goršanovs bitenieks ir jau trešajā paaudzē. Viņa bišu dravas atrodas dzimtajās mājās Ludzas novada Briģu pagasta Klišu ciema Bišu kalnā – pašā pierobežas zonā. Tāpēc dažkārt uzrodas medus kvalitātes eksperti – lāči no Krievijas. Pjotrs rāda 2010.gada vietējo laikrakstu, kad lāči izpostīja bišu mājas, jo viņiem jau nevajagot vīzu, lai šķērsotu robežu. Tā četrus gadus viņa bišu dravā ciemojās ķepaiņi. Pēdējos gados nav manīti. Bieži biškopim ir jādodas pārraudzīt savas bišu saimes, kas atrodas 10 km attālumā no dzīvesvietas Zilupē.
Pjotrs:
Mana dzīve ir šeit, Zilupē, un bišu dravās. Neesmu braucis projām, ja nu vienīgi, kad mācījos Malnavā. Jā, bija jaunībā doma aizbraukt darbā uz Baikāla-Amūras maģistrāli jeb BAM, bet tad vēl mācījos. Vēlāk jau vairs negribējās. No tehnikuma strādāt Zilupē nokļuvu pēc sadales. Šī māja man ir mantojumā no tantes. Agrāk te bija arī sava saimniecība – zirgs un govs. Tagad nav spēka. Bet ar bitēm ir paticis nodarboties vienmēr. Ar tām darbojās jau mans tēvs, arī vectēvs.  Tēvs bija kolhoza biškopis. Mūžībā aizgāja 83 gadu vecumā. Kā viņš projām, tā visas bites nomira.  Man bija jāsāk no nulles. Bites man ir kā ieradums, pat kā narkotika, bez kuras nevar. Citam tā ir makšķerēšana, man – biškopība. Bija pat 50 bišu saimes. Šogad palika tikai 14, jo nelabvēlīgi laika apstākļi: slikta iepriekšējā vasara un ziema, šogad bija lietaina vasara. Tāpēc maz medus. Pietiek sev, ir arī daudz radinieku Krievijā un Austrijā, Rīgā, kur vien viņu mums nav. Medus patīk visiem.

Turpināt lasīt

Rāznas Nacionālajam parkam – 10

Lai diskutētu par paveikto dabas aizsardzībā 10 gadu laikā un ieskatītos nākotnes izaicinājumos, Rēzeknē Latgales vēstniecības “GORS” mazajā zālē ,,Zīdaste’’ 23.novembrī norisināsies Rāznas Nacionālā parka 10 gadu jubilejas konference, kurā uz domu apmaiņu satiksies valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji, dabas pētnieki un zinātnieki. Tā informē Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas Dabas izglītības centra vadītāja Regīna Indriķe. Konferencē atzīti jomas eksperti, augstskolu mācībspēki, zinātnieki, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji diskutēs par Rāznas Nacionālā parka kā vienota tūrisma galamērķa attīstību, ainavu plānošanu un ūdeņu biotopu apsaimniekošanas jautājumiem, sikspārņu un putnu aizsardzību, ģeoloģiju un ģeomorfoloģiju.

Pēcpusdienā paredzēti  Annas Rancānes un Andra Eglīša grāmatas ,,Rāznas Nacionālajam parkam 10 gadu” atvēršanas svētki. Konferences laikā būs skatāma arī jubilejai veltītā Andra Eglīša fotogrāfiju izstāde ,,Krustpunktā – daba”.

Jāpiebilst, ka Rāznas Nacionālais parks tika izveidots 2007.gadā, lai saglabātu dabas vērtības, raksturīgo Latgales kultūras ainavisko vidi plašā Latgales teritorijā.

Turpināt lasīt

Gleznotāju apvienības ,,V.I.V.A.” izstāde Rīgā

 agra3Gleznotāju apvienībā .,V.I.V.A.’’  darbojas arī Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas skolotāja – māksliniece Agra Ritiņa. Viņas un vēl 3 pazīstamu mākslinieču – Vēsmas Ušpeles, Ilzes Griezānes un Vijas Stupānes – darbu izstāde ,,Iemīlējušās Latgalē…‘’ no 15.novembra ir apskatāma Mākslas galerijā Museum LV (Andreja Pumpura ielā 2, Rīgā).
Izstāde „Iemīlējušās Latgalē…” ir stāsts par talantīgām un dzīvi mīlošām Latgales gleznotājām – Vēsmu Ušpeli, Ilzi Griezāni, Viju Stupāni, Agru Ritiņu, kuras satiekas ik pa laikam, lai būtu kopā, gleznotu, dalītos dzīves stāstos, bagātinātos viena no otras un radītu. Katra no māksliniecēm nāk no savas vietas Latgalē: Vēsma no Maltas, Ilze no Līvāniem, Vija no Aglonas, bet Agra no Rēzeknes. Kopā viņas aptver visu Latgali.
Izstāde ir skatāma līdz 2017.gada 20.decembrim.

krasainais_logo