Sandra Ūdre. Publicitātes foto.

Kai Šuriks krīvu filmā tostus laseja, tai jis braukalēja pa Latgolys pūdnīkim. Pa nazcik dīnu padzeivova pi vīna, pi ūtra, jis mieginova atrast tū lobuokū, poetiskuokū, kas Latgolys keramikai ir, i tod tū izceļt gaismā. Jis pats beja īspaideigs – golva kai puorzīdejuse pīnine boltim motim iz vysom pusem. Patrons. Jis kai dalyktuos mīlis ryugšonā, tai pūdnīceiba suoce ryugt. – Tā mākslas zinātnieku Jāni Pujātu (1925–1988) raksturojis podnieks Valdis Pauliņš. Jānim Pujātam 18. oktobrī dzimšanas diena.

Nozīmīgākie mākslas zinātnieka darbi: „Latgales keramika“ (Rīga, 1960), „Latgales keramika“ (Rēzekne, 2002), „Latviešu padomju lietišķā māksla“ (priekšvārds un nodaļa „Tautas keramika un vitrāža“; Rīga, 1960). Strādājis LPSR Rietumeiropas mākslas muzejā, pēc tam bijis Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas katedras pedagogs un vecākais pasniedzējs Mākslas vēstures un teorijas katedrā.

Turpināt lasīt