Pagātnes fakti šodienai.Jānis Pujāts.

Sandra Ūdre. Publicitātes foto.
Kai Šuriks krīvu filmā tostus laseja, tai jis braukalēja pa Latgolys pūdnīkim. Pa nazcik dīnu padzeivova pi vīna, pi ūtra, jis mieginova atrast tū lobuokū, poetiskuokū, kas Latgolys keramikai ir, i tod tū izceļt gaismā. Jis pats beja īspaideigs – golva kai puorzīdejuse pīnine boltim motim iz vysom pusem. Patrons. Jis kai dalyktuos mīlis ryugšonā, tai pūdnīceiba suoce ryugt. – Tā mākslas zinātnieku Jāni Pujātu (1925–1988) raksturojis podnieks Valdis Pauliņš. Jānim Pujātam 18. oktobrī dzimšanas diena.

IMG_9775

Nozīmīgākie mākslas zinātnieka darbi: „Latgales keramika“ (Rīga, 1960), „Latgales keramika“ (Rēzekne, 2002), „Latviešu padomju lietišķā māksla“ (priekšvārds un nodaļa „Tautas keramika un vitrāža“; Rīga, 1960). Strādājis LPSR Rietumeiropas mākslas muzejā, pēc tam bijis Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas katedras pedagogs un vecākais pasniedzējs Mākslas vēstures un teorijas katedrā.

Jāņa skolas sola biedrs Romualds Zarembo atceras: Ar Pujātu Jōni, latgaļu keramikas atdzimšonas krystāvu, mes bejom leidzaudži. Myusu dzymtōs tāva sātas gon atsaroda kotra sovā Pujātu azara krostā. Myusejō krostmola beja aizauguse, dyuņaina, ar vīnu nalelu leiceiti, kur mes, bārni, maudōjomēs, ar nalelu skaudeibu nūsavārdami un klauseidamīs ūtrūs pujātīšu jautrū byuzgžynōšonūs sovā smiļšainajā pusē. Nabejom jau škērti, myusus tyvynōja kūpejō škola, dīvkolpōjumi Rogovkas bazneicā, reizem ari kūpejō maudōšonōs jūs krostā, pi t. s. Korōtovu kaļneņa – Pujātu Garō kolna nūgōzes dīnvydu molā. (..)
..myusu vacōki sarunōja, ka byutu ekonomiskōk sābrim turētīs kūpā, syutūt dālu školas gaitōs iz piļsātu. Rudiņ iz školas laiku mes obi kūpā jau apsametem vīnā ustabeņā ar pansiju pošā stoltōs Rēzeknes gimnazijas tyvumā – Dōrza īlā pi Seimaņkuņdzes. Īla beja zaļa, ar dōrza īskautom dzeivojamom mōjom, kūka byuvem. Iz ūtrōs stacijas pusi beja trejs stoltas ceļtnes – gimnazija (komercškola), Zemesgrōmotu nūdaļa un Školōtōju instituts paralelajā Atbrīvošanas alejā. (..)
Myusus ar Jōni, kai ustobas bīdrus, jaunōkūs un augumā mozōkūs, klases audzynōtōja Viktorija Springoviča nūsādynōja pyrmajā sūlā. Tai vysā gimnazijas laikā, lai kurōs telpōs kara laikā aizcēle školu, mes tai ari nūsēdējom vīnā sūlā. Bet mes ari bejom eisti dūmu bīdri sova dzeives uzskota veidošonā. (..)
Maņ mōceibu apgyve pasadeve dīzgon vīgli, sātas mōceibōs leidz nūguruma slīkšņam tyku golā. Jōņs strōdōja lānōk, apdūmeigōk un pamateigōk. Pīmiņu, ka, mīgu aizdzeidams, jys turēja kōjas soltā yudinī. Lauku školas vuiceibā mums šur tur beja kas nadadareits, bet jau pyrmajā godā vyss tyka izleidzynōts, obeji bejom lobōkūs školānu vydā. Strōdōjom, vīns ūtram paleidzādami, pamudynōdami. Šōs pozicijas nūturējom leidz Gataveibas aplīceibas sajimšonai. Jōsoka, gimnazijas godi beja režima un atsasaceišonas laiks. Bez nūžālas un ar apziņu – gūdam beigt gimnaziju un tōļōk studēt augstškolā.
Dīmžāl tī godi beja ari lyuzuma laiks myusu tautas vēsturē. 1940. gods… (..) tūs jaunūs laiku agitatori beja sadūmōjuši izdūt školas sīnas avīzi. (..) Veramēs tymā jaunumā, skaitom tūs skaistūs vōrdus par jaunū gaišū un vacū, nikam nadereigū dzeivi. Nu kū, lai sev karinej pi sīnas!
Bet Jōņa kareiveigais raksturs navarēja sasamīrynōt ar šaidim malim un vylta patīseibom. Jys slapyn attaisa lejas stōva ādamustobas lūga aizvērtni un aicynoj īleist naktī tū stendu sapūsteit. Muna kača dūša nūsarausteja, un jys nakts malnumā aizgōja vīns pats. Beidzūt Jōņs atsagrīze un taids rōms īleida sovā gultā, nūsaceidams, lai kluseju. Ūtrā dīnā ar malnū krōsu „samaļavōtū“ lopu jau agri nūjēmis školas sorgs.. Sorgu izbōre, bet nikaidu pādu nasadzyna.
A12, 2014, nr. 1 (10), 19. lpp.
Tāvu zemes kalendars 2011, 2010, 109–113. lpp.

krasainais_logo