Sandra Ūdre, Publicitātes foto.

4.oktobrī vārda diena Frančiem. Latgaliešiem pirmā asociācija par šo vārdu saistīta ar diviem politiķiem Frančiem – Trasunu (1864–1926) un Kempu (1876–1952). It kā sākotnējā savstarpējā konkurence latgaliskās aktivitātēs 1917. gada Aprīļa kongresā Rēzeknē kulminē politiskā opozīcijā. Kemps nav pret Latgales apvienošanos ar Vidzemi un Kurzemi, bet iestājas par dziļāku izdiskutēšanu un rakstiskām garantijām. Tas nenotiek, tāpēc viņš un viņa piekritēji Kongresu demonstratīvi atstāj. Vēlāk Satversmes Sapulcē un 1. Saeimā abi ievēlētie Franči spēj sadarboties un kopā iestāties par Latgalei būtiskiem jautājumiem.

Abu Franču pirmo svarīgo tikšanos aci pret aci aprakstījis Antons Rupainis savā romānā „Tauta grib dzeivōt“ (1963):

Bet jys [Kemps] beja nabogs kleriks, kas cīši kōrōja pēc stipendijas studēt Goreigajā akademijā. Mōceibu sekmes jam beja spūžas, vajadzēja tikai stīptīs lobā uzvedeibā. Aiztō jys navarēja paust sovas dūmas sabīdreibā, bet par teicēju vērzeja mōsānu – bazneickungu.

Taideji vyss, kū Rancāns dareja voi nadareja, nūtyka ar Kempa ziņu un īteikumu. Kemps cēle dumpi pret Trasuna dybynojamū bīdreibu un kalendaru, un vērzeja par latvīšu prīsteru teicēju mīrmīleigū Ludzas dekanu Višnevsku.

Turpināt lasīt