Pagātnes fakti šodienai.Latgales Franči.

Sandra Ūdre, Publicitātes foto.
4.oktobrī vārda diena Frančiem. Latgaliešiem pirmā asociācija par šo vārdu saistīta ar diviem politiķiem Frančiem – Trasunu (1864–1926) un Kempu (1876–1952). It kā sākotnējā savstarpējā konkurence latgaliskās aktivitātēs 1917. gada Aprīļa kongresā Rēzeknē kulminē politiskā opozīcijā. Kemps nav pret Latgales apvienošanos ar Vidzemi un Kurzemi, bet iestājas par dziļāku izdiskutēšanu un rakstiskām garantijām. Tas nenotiek, tāpēc viņš un viņa piekritēji Kongresu demonstratīvi atstāj. Vēlāk Satversmes Sapulcē un 1. Saeimā abi ievēlētie Franči spēj sadarboties un kopā iestāties par Latgalei būtiskiem jautājumiem.
Abu Franču pirmo svarīgo tikšanos aci pret aci aprakstījis Antons Rupainis savā romānā „Tauta grib dzeivōt“ (1963):
Bet jys [Kemps] beja nabogs kleriks, kas cīši kōrōja pēc stipendijas studēt Goreigajā akademijā. Mōceibu sekmes jam beja spūžas, vajadzēja tikai stīptīs lobā uzvedeibā. Aiztō jys navarēja paust sovas dūmas sabīdreibā, bet par teicēju vērzeja mōsānu – bazneickungu.
Taideji vyss, kū Rancāns dareja voi nadareja, nūtyka ar Kempa ziņu un īteikumu. Kemps cēle dumpi pret Trasuna dybynojamū bīdreibu un kalendaru, un vērzeja par latvīšu prīsteru teicēju mīrmīleigū Ludzas dekanu Višnevsku.

Francis_kemps trasuns
Ar šim pasōkumim Kemps tōļredzeigi gatavōja ceļu sovas ciļts teikšonai, bet Trasuna prīškā arvīnu zamu nūlīce golvu un saceja krīvu frazi: „Počet i uvaženije.“ Tī laikam ari beja vīneigī vōrdi, kū leidz šam jys beja Trasunam sacejis.
Bet tagad jam jōīt runōt ar Trasunu divotā vīn! (..) Jys kōpynōja sevī lobu grybu pazemeigi parunōt ar vacōku bazneickungu, kai tys bazneickunga kandidatam pīsaklōj.
Bet Kempa lobō gryba izškeida kai zīpu burbuļs, kod jys īraudzeja Trasunu lapna pavēļnīka pozā, ar uzpletni par placim un zalta pūgom boltajōs manšetēs. Pyrmō dūma beja – profesors!, par kaidu jys Trasunu nagribēja redzēt nikaidā ziņā, cikom pats nav beidzis seminaru. Ūtrys saleidzynōjums – vojevoda Hilzens! Trešais – kardinals Rišeļje!  
Par 1917. gada politiskā pozīcija un opozīcija abu Franču personās attēlota producenta Arņa Slobožaņina „Pyrmūs osnu“ cikla vēsturiskajās īsfilmās „Gambits 1917“ un „Lauleibys“.
Kādu vēstuli domās Kemps varēja rakstīt, uzzinājis par Trasuna nāvi? Varbūt šādu:
Vasals, augsti cīneitais Vacais Fraņc!
Atlaid, ka nasaucu Tevi uz Jius un runoju iz Tevim bez vysaidu augstejūs dalykumu – goreigstāvs, profesor, dekana kungs, kungs deputat voi kai leidzeigai.
Dūmojās, ka tai poš naturiesi uz manim īļaunuojuma par tū, ka cytuos gruomotuos, kur īguodoju apleicejim ļaudim par Tevim, na tik zynūšim Tevi, saucu Tevi par Lelū Fraņci.
Tu jau esi viņ 12 godu vacuoks par manim, tai ka lobuok podej deļ manis zam vuorda Lelais, nakai Vacais. Niu pruotā īguoja vacais baltīšu sacejums „vecuo zēn!“ , kas pi myusu literarā puorvadumā izavārtu kai „brangais, gūduotais puis!“, tod palīku pi Vacuo ar itū nūzeimi.
Līki saceit, ka asam apāduši na tikai pudu suoļa, no ari nervus asam tys tam pamaituojuši..
Lasiet „A12“
O.Rupaiņs. Tauta grib dzeivōt, 1991, 25. pl.
S. Ūdre, J. Ryučāns. Aizlauztais spaits, 2016, 151. pl.

krasainais_logo