Žurnāls A12, Ināra Groce, Māris Justs

Žurnāls A12 radošā komanda pēta austrumu robežu mūsu tuvākajos kaimiņos. Somija ir tikai vienu gadu vecāka par Latviju un savu simtgadi svinēja 1917. gadā, kad arī Latgalē notika Latgales kongresa simtgades atceres pasākumi. Somijas robežlīnija ir visgarākā tieši ar Krieviju – tā stiepjas 1269 kilometrus. Viena trešadāla no valsts teritorijas atrodas aiz Ziemeļu polārā loka. Lai iepazītu īstu Somijas dabu, ir jābrauc ārpus Helsinkiem vai tik populārām pilsētām kā Tampere un Turku. Devāmies uz Oulu un Kuhmo, kas ir tuvu gan austrumu robežai, gan pietiekoši attālas un nomaļas, lai veidotos saruna par dzīvesveidu ārpus urbānās vides un līdzvērtīgu pieejamību cilvēkiem neatkarīgi no pilsētas vai laukiem.

Oulu ir vairāk kā 500 kilometri no Helsinkiem un lidostā vietējie lidreisi notiek ik pēc stundas. Airbusi ir lielāki un pilnāki nekā no Rīgas līdz Helsinkiem. Šo pārvietošanās veidu izmanto gan ierēdņi, gan privāto uzņēmumu darbinieki, gan arī pa kādam studentam. Ja pie Daugavpils vai Rēzeknes būtu reģionālā lidosta, iespējams, tas pozitīvi ietekmētu nacionālu un starptautisku uzņēmumu dislokāciju ārpus Rīgas reģiona un urbanizācijas procesus koncentrētu ne tikai pierīgā, bet arī ap reģionālajām pilsētām.

Vēsturiski pēc kara Somijā strauji pieauga jaundzimušo skaits, kurus 70-tajos gados valsts diemžēl nevarēja nodrošināt ar darbu, tāpēc jauniešu liela daļa emigrēja uz Zviedriju. Arī šobrīd ik pa brīdim notiek emigrācijas procesi, bet tie ir samazinājušies un gan pakalpojumu sfērā, gan arī darba apģērbos būvniecībā un meža darbos var redzēt daudz gados jaunu cilvēku. Attīstās arī mazais un ģimenes bizness. Oulu lidostā īrējam automašīnu, lai neatkarīgi iepazītu Somijas nomales. Iepazīstamies ar Janu, somu trīsdesmitgadīgu jaunieti, kurš ir izveidojis savu uzņēmumu un līdzās Eiropas pazīstamajiem auto nomas brendiem piedāvā savas piecas mašīnītes. Esot ap 200 braucējiem mēnesī, visvairāk Somijas vidieni un nomales apmeklē vācieši, pakalpojumus izmanto arī paši somi. Jans ir apmierināts un runātīgs, labām valodas zināšanām. Tas liecina, ka Padomju Savienības ietekme aukstā kara laikā valsts iekšpolitikā nav ietekmējusi demokrātisko pārvaldes sistēmu un atvērtus cilvēku prātus.

Pirmais, kas uzrunā ceļotājus, ir pilsētvide un saprotama tās izmantošana. Kā visiem skandināviem, arī somiem vides pieejamība, skaidras ceļu norādes un to lietošanas noteikumi nerada divdomīgas situācijas un pats pārsteidzošākais, ka ieviestos notiekumus arī visi ievēro. Ceļojot uz pirmo pieturas punktu pilsētā Oulu, 80 kilometrus stundā brauc visi, nesteidzas un nesignalizē tiem, kuri šos noteikumus ievēro. Kad to varēs piedzīvot uz mūsu ceļiem? Latvijā ceļu sacensības gars vēl joprojām ir nerimstošs. Var jau saukt somu braukšanas stilu pat garlaicīgi, tomēr, viennozīmigi, drošu un prognozējamu.

Raksts sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem projektā “Robežlīnijas”.