Es un Mēs

LATGOLYS KONGRESS  „Latgaliskuma kods Eiropā: nu volūdys da ekonomikai”

Rēzekne, Latgola, Latveja

2022.goda 27.–29. apreļs

2017.goda 5.–6. majā Rēzeknē nūtyka Latgolys symtgadis kongress, kas atguodynuoja Latvejis i pasauļa sabīdreibai par Latgolai nūzeimeigim divim kongresim Rēzeknē: 26.–27. aprelī (piec j. st. 9.–10. majā), kurā vodūšuo lūma beja goreidznīceibai i kurā tyka pījimts viesturisks lāmums atsadaleit nu Vitebskys gubernis i veiduot vīnu vaļsti ar Vydzemi i Kūrzemi, paturūt pošnūsasaceišonys tīseibys tautsaimnīceibys, volūdys i ticeibys vaicuojumūs, i 3.–4. decembrī (piec j. st. 16.–17. decembrī), kur vodūšuo lūma beja strieļnīkim. Ūtruo kongresa rezultatā tyka panuokts, ka tuo laika treis apriņči — Rēzeknis, Ludzys i Daugovpiļs — teik atdaleiti nu Vitebskys gubernis. Latgolys apreļa kongress ir vīns nu pyrmūs, kas aktualizej kūpejis Latvejis vaļsts ideju i sagatavej politiskū i sabīdryski izgleitojūšū platformu Latvejis vaļsts dybynuošonai 1918. goda 18. novembrī.

2017.goda Latgolys symtgadis kongress pījēme rezoluceju i izveiduoja Saīta rezolucejis izpiļdis komiteju (SaRIK), kas atbiļd par rezolucejis izpiļdi i organizej nuokamū Latgolys kongresu. Izviertejūt sasnāgtū i vēļ rysynojamūs vaicuojumus, tyka izveiduota 2022. goda Latgolys kongresa koncepceja. Kongresa tema — „Latgaliskuma kods Eiropā: nu volūdys da ekonomikai”.

Gondreiž pīcu godu pīredze piec 2017. goda Latgolys symtgadis kongresa, a seviški Latvīšu viesturyskūs zemu lykuma pījimšona, aplīcynoj vajadzeibu regulari i mierktīceigi apkūpuot i vierzeit Latgolai i juos dzeivuotuojim nūzeimeigus vaicuojumus. Partū ir svareigi vysmoz reizi pīcūs godūs, nūdrūšynojūt atbiļsteigu puorstuovnīceibu kai nu dzeivuotuoju, tai nu pošvaļdeibu, NVO i cytu organizaceju, analizēt asūšū situaceju i izvierzeit praktyskus aizdavumus i vaicuojumus, kas svareigi Latgolys atteisteibai.

Kas ir organizātuojs?

Pasauļa latgalīšu saīti teik organizāti nu 1992. goda, kod Rēzeknis Latgalīšu kulturys bīdreiba (prīšks. Pīters Keišs) sadarbeibā ar cytom NVO organizēja pyrmū saītu. Saīti nūtyka reizi 10 godūs, pījimtuos rezolucejis sovūs aizdavumūs atsakuortuoja, izsekuot jūs izpiļdei 10 godu garumā beja sarežgeiti. 2012. godā, organizejūt trešū Pasauļa latgalīšu saītu (RLKB prīšks. Anna Rancāne), tyka lamts, ka saīti nūtiks reizi pīcūs godūs, palelynojūt atbiļdeibu par pījimtajim lāmumim. Beja ari raudzejumi izveiduot vīnu „jumta” organizaceju, kas puorstuovātu piļsūniskūs organizaceju poziceju, atguodynojūt 1917. goda lāmumu svareigumu Latgolys atteisteibai. Tys naīsadeve, partū 2017. goda kongresā tyka apstyprynuots nūlykums i īvālāta pyrmuo Saīta rezolucejis izpiļdis komiteja (SaRIK), kas vierza rezolucejis izpiļdi.

Juopīzeist, ka tuoļredzeigs ir bejs komitejis puorstuovnīceibys aspekts, veidojūt komiteju nu Latgolai zeimeigu strukturu vadeibys (Latgolys planavuošonys regions, Rēzeknis Tehnologeju akademeja, Daugovpiļs Universitate, Latgalīšu kulturys bīdreiba (bej. Rēzeknis Latgalīšu kulturys bīdreiba), Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja), Bazneicys, diasporys puorstuovs i personys, kas 4. pasauļa latgalīšu saītā veiduoja zynuotniskūs diskuseju pamatu. Kai ruodeja prakse, ideju piecteceibu nūtur taišni pādejī, partū ka vadeituoji vysuos strukturuos (izjamūt asociacejis puorstuovi) puorguojušūs pīcu godu laikā ir nūsamainejuši.

SaRIK sastuovs piec 2021. goda administrativi teritorialuos reformys: Saīta rezolucejis izpiļdis komitejis (SaRIK) prīšksādātuojs — Agris Bitāns, prīšksādātuoja vītneica — Ilga Šuplinska, Sandra Ežmale, Lidija Leikuma, Irēna Kokina (DU), Iveta Mietule (RTA), Sergejs Maksimovs (LPR), Imants Slišāns (LVLKŠA), Juris Viļums (LKB). Diasporys puorstuovs Ugis Sprūdžs, kas kongresā pīsasaceja dorbam SaRIK, kū saīta daleibnīki ari atbaļsteja, nu leidzdaleibys atsasaceja 2019. godā. Bazneicys puorstuovi darbeibā tai i nasaguoja redzēt. Turpināt lasīt