Pagātnes fakti šodienai. Daugavpils ūdens.

Sandra Ūdre, Publicitātes foto.
Ir uzskats, ka Latgales zemes dzīlēs nekādas bagātības neslēpjas.
1933.gadā Daugavpils Valsts psihiatriskās slimnīcas sētā sāka urbt jaunu aku, nešauboties, ka 100–200 m dziļumā sasniegs ūdeni.
200 m dziļumā ūdeni nesasniedza, bet atklāja biezu morēnas kārtu, kas parasti raksturīga augstienēm. Daugavpils apkārtnē tādai nevajadzēja būt. No vēl dziļākas urbšanas gaidīja dēvona slāņu smilšakmeni, kas vietām atklājas Daugavas krastos. Bet izurbtie ieži bija silūra merģelis un kaļķakmens ar tādiem dzīvnieku pārakmeņojumiem kā Igaunijā. Tomēr Daugavpils silūra slāņi saturēja vairāk māla un ģipša, bet Igaunijā tie ir kaļķaini. Arī cerētais degakmens, kas atrodams Igaunijā, netika izurbts.
Par urbumu ieinteresējās Latvijas ģeoloģiskā institūta vadītājs, metru pēc metra iežu paraugi tika sūtīti zinātniekiem un tie nebeidza bīnīties. Tikai 570 m dziļumā parādījās ūdens, taču tas nebija dzeramais, bet koncentrēts minerālūdens – 68 g sāļu uz litru. Līdzīga sastāva ūdens ir atrasts Somu līča piekrastē.
Tobrīd tas bija dziļākais urbums Latvijā. Ūdeni varēja izmantot dziednieciskiem mērķiem. Tomēr nekas nav dzirdēts par Daugavpils minerālūdeni. Tāpat kā par kādreiz pirms Pirmā pasaules kara Eiropā tirgoto Adamovas (Rēzeknes tuvumā) avota ūdeni.
Ekskursants, 1935, nr. 12. www.periodika.lv
Cīņa, 1982, 13. aug. www.periodika.lv

krasainais_logo