Jūlija mēnesi dzejoļu ciklā „Gods kai stots“ Latgalē  zināmākais Donats nosaucis par dīnasvyda gulātōju:

Mes vysi labi zynom: juļs!

Kas sīnu reita rosā pļōvis,

Tik soldi dīnasvydu guļ

Zam ānainim un klusim kļovim.

Tod atsapyutis – styprs un svaigs –

Tū pakaļtej i vad uz pyuni;

Nu svīdrim speid kai azars vaigs,

Nu saules glōstim placi bryuni.

Donāti vārda dienu pēc kalendāra svin 17. februārī, bet pirmajā svētdienā pēc Pēterdienas Krāslavā ticīgie pulcējas Donāta svētku kulminācijā (svinības šogad sākušās jau trešdien, 28. jūnijā) pagodināt svētā mocekļa relikvijas. Tomēr Latvijā šī vārda īpašnieku nav daudz, pēc PMLP datiem: 211 Donati, 169 Donāti un vēl daži, kam šis vārds ir kombinācijā vēl ar otru.

Teiksiet, ka šī dzejoļa autors ir Andris Vējāns, taisnība, bet īstajā vārdā Donats Kalnačs (1927–2005). Jaunības gados Donats ar savu īsto vārdu publicējās nopietnos izdevumos (pirmā publikācija laikrakstā „Rēzeknes Ziņas“ 1943. g.), bet ar jau tolaik atrasto pseidonīmu sniedza prozas darbiņus tikai Ludzas ģimnāzijas skolēnu žurnālam „Latgales Vanags“ (1942–1942).

Olūts 10. 2005, 40. lpp.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 2012.

Tāvu zemes kalendars 1997, 1996, 271. lpp.