Vērtīgs LNM krājuma papildinājums

Ludzas Novadpētniecības muzejs, Galvenā krājuma glabātāja Iveta Matvejenko
Foto:Boļeslava Sinkeviča LU studentu biedrības "Latgola" cepure un lente
Ludzas Novadpētniecības muzejs sirsnīgi pateicas rīdziniecei Lidijai Vecvagarei (dz. Rižakova) par dāvinājumu. Muzeja krājums papildināts ar septiņiem ļoti interesantiem un vērtīgiem jaunieguvumiem – fotogrāfijām un Latvijas Universitātes studentu biedrības „Latgola“ atšķirības zīmēm. Tās piederējušas Lidijas mammai Marijai Barkānei (pēc laulībām Rižakova) un krusttēvam Boļeslavam Sinkevičam, kas mūsu pusē strādājuši par skolotājiem.
LU studentu biedrību „Latgola“ 1929. gada 13. martā dibinājuši 10 Latgales studenti. Biedrības mērķis – apvienot, lai attīstītu kopdarbības apziņu, sniegtu materiālu un morālu atbalstu, aizstāvētu biedru intereses, audzinātu garīgo inteliģenci, mīlestību uz darbu, veicinātu garīgu un fizisku attīstību. Biedrības devīze „Ar skaidru sirdi Tēvu zemes darbā!“ un atribūtikas krāsas – zils un balts. Zilā krāsa simbolizē dzimtenes silus un ezerus. Baltā krāsa – dzimtenes ceļus un skaidras domas.
Katru gadu biedri viesojās Latgalē ar koncertiem un teātra izrādēm. Uz 1937. gadu biedrībā jau bija 70 studentu, tajā skaitā pazīstamie Latgales mākslinieki – Leons Tomašickis, Vitālijs Kalvāns, Jānis Gorbunovs. Uz 1939. gada 1. maiju skaitījās 108 biedri, no tiem 24 bija augstskolu beiguši.
Pēc kara biedrība turpināja darboties Austrālijā un Amerikā.
Pati vērtīgo priekšmetu dāvinātāja Lidija dzimusi 1933. gada 18. martā Rīgā, skolā gājusi Ludzā. Pēc Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātes beigšanas 38 gadus nostrādājusi par finansisti. Kopš 1988. gada pensijā, pašlaik priecājas par saviem četriem mazmazbērniem.
Lidijas mamma Marija (1900–1985) dzimusi Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagasta Evertovas sādžā septiņu bērnu ģimenē kā jaunākā, apglabāta Ludzas kapos. Marijas vecākie brāļi Vladislavs un Meikuls kļuva par zemniekiem, bet Aleksejs, Izidors un arī Marija, neskatoties uz grūtajiem materiālajiem apstākļiem, tiecās pēc izglītības. To veicināja apriņķa centra tuvums un pašu lielā uzņēmība. Pēc Ludzas ģimnāzijas absolvēšanas Marija no 1922. gada ilgus gadus Ludzas apriņķa skolās strādāja par rezerves skolotāju, t. i., aizvietoja pamatskolās iztrūkstošos skolotājus vairākos priekšmetos. Visilgāk – deviņus gadus – ir strādājusi par skolotāju Pokuminā Strautiņu sešklasīgajā pamatskolā, kas bija atvērta jau 1921. gadā un slēgta 1974. gadā.
Nodibinoties padomju varai, Marija vienu gadu nostrādāja Zvirgzdenes pamatskolā, bet, sākoties vācu laikam, kā neuzticama persona katru gadu tika nozīmēta darbā uz citu skolu. No 1945. gada Marija vairāk nestrādāja par skolotāju, bet saimniekoja lauku mājās Evertovā līdz 1951. gadam. Sākās kolhozu dibināšana, Marija tajā neiestājās, un līdz ar to tika aprēķināts milzīgs zemes nodoklis. Tā kā to nevarēja nomaksāt, ar tiesas lēmumu māju un zemi atsavināja. Tad Marija pārcēlās uz dzīvi Rīgā pie vīra un bērniem. Tā kā Marijai trūka darba stāža (skolotājas darbs vācu laikā netika ieskaitīts), viņai šie gadi bija jāpiestrādā. Marija dabūja šuvējas darbu kādā artelī un nostrādāja tur līdz pensijai. Pēc tam vairāk algotu darbu viņa nestrādāja.
Lidijas krusttēvs Boļeslavs Sinkevičs (1909–1942) 1929. gadā iestājās LU Dabas zinību un fizikas-matemātikas fakultātē, kuru beidza 1937. gadā. Studiju gados aktīvi iesaistījās studentu biedrībā „Latgola“. Pēc augstskolas beigšanas tika nozīmēts par matemātikas skolotāju Kārsavas pilsētas ģimnāzijā. Karam sākoties, evakuējās uz Krieviju, dienēja 202. latviešu divīzijas 122. strēlnieku pulkā kā ierindnieks ķīmijas rotā un jau 1942. gada janvārī gāja bojā bumbas sprādzienā Kurskas apgabalā.
Līdz 1924. gadam Ludzas apriņķis bija lielākais Latvijā ar 6547,8 km2 lielu teritoriju, kurā ietilpa Ludzas pilsēta un 24 pagasti (Baltinavas, Balvu, Bokovas ( pēc 1925 Purvmalas), Domopoles (Bērzpils), Eversmuižas (Ciblas), Gauru, Istras, Janovoles (Brigu), Kačanovas (Kacēnu), Kārsavas, Kokorevas (Tilžas), Landskoronas (Šķaunes), Liepnas, Mihalovas (Mērdzenes), Nirzas, Pildas, Pasienes, Rugāju, Rundānu, Tolkovas (Linavas), Viļakas, Višgorodas (Augšpils), Zaļmuižas (Nautrēnu) un Zvirgzdenes). Ar 1924. gada jūnija likumu, kas īstenojams dzīvē līdz 1925. gada 1. aprīlim, 12 Ludzas apriņķa ziemeļu daļas pagastus (Baltinavas, Balvu, Bokovas, Domopoles, Gauru, Kačanovas, Kokarevas, Liepnas, Rugāju, Tolkovas, Viļakas, Višgorodas) atdalīja un iekļāva jaunizveidotajā Jaunlatgales apriņķī.