Niedrājs – upes sargs un rota.

upe

Dabas vērtības
Ināra Groce
Foto: Māris Maskalāns
Niedrājs – upes sargs un rota.

Žurnāls „A12“ turpina dabas stāstu sēriju par Rāznu, Rēzeknes upi, Lubānu un niedrājiem kā specifisku un dabisku ekosistēmu. Par Rēzeknes upi dabas pētnieki zina teikt, ka te dominē niedres, meldri, glīvenes un elodejas, upe esot arī zivīm bagāta: līdakas, zandarti, raudas, ālanti, plauži, zuši, karpas. Latvijas Dabas fonds niedrājus ir izvēlējies par 2016. gada dzīvotni, bet ikdienā pārliecināmies, ka ne visi zinām un protam saimniekot tā, lai nekaitētu dabai un reizē neliegtu cilvēkam tīkamas ērtības.

Rēzeknes upe, saukta arī Rēzne, ietek Lubānā, izvīdamās caur Rēzeknes novadu un Rēzeknes pilsētu. Bet tā iztek no Rāznas ezera Kaunatas pagastā, regulēta ar slūžām, tad cauri Kaunatas ezeram un Spruktu ūdenskrātuvei. Upes krasti visā garumā gleznaini, apauguši ar kokiem un krūmiem, un arī pati upe ir stipri aizaugusi, augštecē un vidustecē līdz pat 80%. Tomēr visā garumā upe izmantojama ūdenstūrismam. Lai arī vairākos interneta resursos un pētījumos parādās ziņas par mikrobioloģisko piesārņojumu Rēzeknes upē, ikgadējā peldūdeņu kvalitātes monitoringa dati liecina par to, ka upē peldēties ir droši.

„Rēzeknes upes ekoloģiskās kvalitātes uzlabošanas iespējamie risinājumi“ ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Inženieru fakultātes augstākās profesionālās izglītības maģistra studiju programmas „Vides aizsardzība“ maģistrantes Lauras Mazules maģistra darbs. Divus gadus viņa pētīja Rēzeknes upes ekoloģijas uzlabošanas risinājumus: „Šādu tēmu izvēlējos, jo tā ir aktuāla un neviens pirms tam netika pētījis mikrobioloģisko piesārņojumu Rēzeknes upē. Ūdeņi katrai pilsētai, tās plānojumam piešķir unikālu vērtību, radot iespējas gan dažādām cilvēku aktivitātēm, gan arī mājvietai daudzām sugām. Un, jo vairāk izdodas šīs divas vērtības – dabu un cilvēku ‒ apvienot harmoniskā, līdzsvarotā mijiedarbībā, jo labāk,“ stāsta Laura.

Pētījumā par mikrobioloģisko un fizikāli ķīmisko piesārņojumu Rēzeknes upē secināts, ka upes piesārņojuma cēlonis galvenokārt ir cilvēks un, gudri runājot, pilsētu, ciematu urbānā noslodze ‒ neattīrīts vai daļēji neattīrīts lietusūdens, sadzīves un lietus kanalizācijas sistēmas nolietojums, privātmāju sadzīves kanalizācijas noplūde lietus kanalizācijas sistēmā. Otrs no lielākajiem piesārņojuma avotiem ir lauksaimniecības zemju notece un grāvju sistēmas, kas kalpo ātrai ūdens novadei no lauka uz upi.

Niedrāji ir viens no risinājumiem, lai notekūdeņus attīrītu pirms novadīšanas Rēzeknes upē. Mākslīgo mitrāju sistēmas der gan privātmāju sadzīves un lietus kanalizācijas notekūdeņiem, gan pilsētas lietus kanalizācijas notekūdeņiem, gan arī lauksaimniecības noteces ūdeņiem. „Ekoloģiskās kvalitātes uzlabošana kļūst arvien aktuālāka, un šis ir tas laiks, kad derētu ieklausīties, jo Rēzeknes upe vēl spēj pašattīrīties, bet, ja piesārņojuma līmenis saglabāsies tāds pats, tad, iespējams, šī pašattīrīšanās vairs tik sekmīgi nenotiks. Piedāvātie risinājumi neprasa ne milzu līdzekļus, ne papildu noslodzi dabai, jo mākslīgo mitrāju sistēma ir dabiska un dažādi variējama arī ainavas dizainā. Tāpēc uzskatu, ka, izstrādājot detālplānojumus vai projektējot individuālu ceļu, ielu, iekšpagalmu, būtu nepieciešams jau laicīgi padomāt par, piemēram, lietus kanalizācijas attīrīšanu turpat uz vietas,“ rosina pētījuma autore.

putns

Priekšlikumi Rēzeknes upes saudzēšanai

  • Nepieciešams pilnībā pārplānot un uzlabot lietus notekūdeņu attīrīšanas sistēmu, kurā būtu iekļauta ne tikai savākšana, bet arī attīrīšana. Sakārtojot esošo lietus notekūdeņu kanalizācijas sistēmu, iespēju robežās veidot nevis slēgtas, bet atvērtas sistēmas.
  • Lietus notekūdeņu attīrīšanai izmantot bioremediācijas metodes – pazemes plūsmas mākslīgos mitrājus, biofiltrus un „peldošās“ salas. Labiekārtošanas projektos izmantot infiltrējošus materiālus – smiltis, granti, mulču, ekobruģi, zālienu, viengadīgu un daudzgadīgu augu stādījumus.
  • Privātmāju apbūves teritorijai sadzīves notekūdeņu attīrīšanai veidot pazemes plūsmas mitrāju sistēmas. Savukārt daudzstāvu apbūves teritorijām – lietus notekūdeņu attīrīšanai – virszemes plūsmas mitrāju sistēmas.
  • Rēzeknes upes krastus, kuri pakļauti zemes erozijai, nostiprināt ar ģeotekstila maisiem. Pilsētas centrālajā daļā krastu nostiprināšanai izmantot blīvus augu stādījumus, kuri ne tikai nostiprina krastu, bet arī attīra no piesārņojuma, veido daudzveidīgāku upes biotopu un uzlabo upes estētisko kvalitāti.

Daudzveidīgā sēdgliemene ir gliemeņu suga, kas Latvijā ir invazīva, bet tai piemīt spējas samazināt mikrobioloģisko piesārņojumu un neitralizēt vīrusu aktivitāti, tā samazinot ne tikai fekālā piesārņojuma koncentrāciju ūdeņos, bet arī savā biomasā iznīcinot cilvēku veselībai kaitīgos mikroorganismus un vīrusus.

b