• DSC03848
  • DSC00448

Latgales jūras sargātājs

Latvijas Dabas fonds par 2016. gada dzīvotni izvēlējies niedrājus. Tie ir nozīmīga dzīvesvieta vairākām aizsargājamām putnu sugām. Ezeros ligzdojošiem putniem un zivīm nozīmīga ir mozaīkveida dzīves telpa – aizaugušas un atklātas ūdens virsmas, kas samazinās ezeru aizaugšanas dēļ. Lai nepieļautu lielu vienlaidu niedrāju masīvu rašanos un atklātas ūdens virsmas apjoma sarukšanu, niedrājus ir nepieciešams apsaimniekot. Kas norisinās niedrāju dzīvē un kā tie ietekmē vienas upes ceļu no ezera līdz jūrai, pētīsim Rāznas, Rēzeknes upes un Lubāna niedrājos. Šajā dabas sajūtu ceļā mūs vadīs fotogrāfs Māris Maskalāns, bet šī numura pavadonis dabā ir Regīna Indriķe. Radīsim sajūtas un kopā domāsim, kā skaisto saudzēt un paturēt.

Būt kā jūrā

Rāznas ezers ir unikāla vieta Latvijā. Regīna saka, ka Latvijas skolēni, pirmo reizi atbraucot, te jūtas kā pie jūras. Un tiešām, Rāznā ir gan oļainā, gan smilšainā piekraste, ūdenī var brist tālu no krasta, jo tas ir sekls kā jūrā. Uznāk arī vētra un stipras vēja brāzmas, un ir sava buru laiva. Un Rāzna katru dienu ir savādāka. Rudens pusē krasta apvārsnis ezera miglā tīts, citudien – viļņi baltās cepurēs vai ūdens virsma paliek tumši zila un melna.

Rāznas ezera piekrastes aizaugums nav vienmērīgs, te galvenokārt dominē niedres. Visa ezera kopējais aizaugums ir aptuveni 6%. Lielākās niedru audzes sastopamas Dukstigala līcī un Rēzeknes upes iztekas rajonā, pie Strodiem un Tilīšiem.
Niedrāji ir specifisks biotops daudzām putnu sugām. Ezers ir liels, vējiem ir, kur ieskrieties, notiek dabiska krasta erozija. Valdošie ir rietumu vēji, tāpēc krasts Lamašos un Lipušķos tiek diezgan daudz skalots. No vienas puses, gribas pavērt skatu uz ezeru, tāpēc bieži vien tiek nozāģēti koki, bet, no otras puses, katrs koks ar saknēm stiprina krastu. Te būtu skaista promenāde gājējiem kājām.

Regīna stāsta, ka, veidojot Rāznas Nacionālo parku, tika intervēti vecākie zvejnieki vai to dinastiju pārstāvji, kuri ezera krastos dzīvo no paaudzes paaudzē. Agrāk ūdens līmenis bijis augsts un niedres bijušas mazāk, Lamašu pusē bijušas pat smilšainākas pludmales. Bet padomju laikos, kad ezera krastos būvēja fermas, organiskais piesārņojums veicināja ezera aizaugšanu.

Niedres sargā un attīra, un gluži bez niedrēm nevar. Tās sargā no erozijas arī ar savu sakņu sistēmu. Protams, citiem augiem agresīvajā sakņu sistēmā ir grūti izspraukties un, ja vēl tās nopļautās neizvāc, ļauj satrūdēt un kļūt par barības mēslojumu, tad tas nav labi – pietrūkst skābekļa. Tāpēc ļoti svarīgi, niedres pļaujot, savlaicīgi un ātri novākt.

Ko darīt ar niedrājiem?

Niedrāji ir dabiska ekosistēma, bet, iejaucoties cilvēkam, niedrāju var palikt vairāk vai mazāk. Cilvēks piesārņo vai pazemina ezera līmeni, un niedres aug vairāk. Bet dabā niedres ir visos ezeros un, ja cilvēks mazāk iejauktos, tad to niedrāju nebūtu tik daudz. Rāznas ezerā niedru pļaušana jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi, lai to darītu nevis tur, kur pagadās, bet gan tur, kur vairāk nepieciešams. Vietām vairāk jāsaglabā, lai veidojas apaugums ar niedrājiem, vai otrādi – jātīra, lai veidojas atklātas ūdens vietas. Visam jābūt līdzsvarā. No citas puses, niedrājos mīt putni un kukaiņi, tie ir viļņu aizturētāji, kur koncentrējas daudz barības vielu, tad tās nepaliek ezerā. Robežzonās un atklāta ūdens fragmentācijās ir zemākas niedres, arī tur var paslēpties un ligzdot putni.

Kukainītis un putniņš

Latvijā Rāznas ezers ir atzīts par trešo labāko ligzdošanas vietu lielajam dumpim. Kanālos starp niedrājiem viņš ķer zivis, bet tieši niedrājā ligzdo. Šis putns prot labi maskēties ne tikai pats, bet arī tā olu krāsa tāda ir. Ja prot, dumpja balsi var izsvilpt pat no pudeles. Lielais dumpis ir arī viena no niedrāja „lietussargu“ sugām, viņš rada iespējas attīstīties citiem. Niedrājā ligzdo arī lauči, cekuldūkuri un citi ūdensputni. Lipušķos no neliela attāluma var vērot cekuldūkuru lakstošanos, kas ir unikāla putnu deja. Viņiem pat netraucē transporta kustība. Toties plēsīga putna vai dzīvnieka tuvošanos sajūt ātri un steidz sargāt ligzdu. Te bieži pamanāmi baltie gārņi, kuri izseko zivis, gaigalas, cekulpīles, niedru lijas. Kur niedrāju nav, tur šīs putnu sugas pazūd.

Upe ir nozīmīga ezeram, ar to var regulēt ūdens līmeni. Rūpnieciskai zvejai ik pa brīdim ir nepieciešams to pazemināt.

Daudz atkarīgs no cilvēka darba. Skandināvijā pat mērķtiecīgi strādā pie niedrāju apsaimniekošanas, lai būtu šo sugu daudzveidība un tā palielinātos. Ir pludmales un laivu iebraukšanas vietas. Niedrāju var izmantot tūrismam un izziņai – ierīkot putnu vērošanas slēpnīti, kādu taku, kad tu vari ieraudzīt to, ko nevar pamanīt no krasta. Bet cilvēkam jāprot salāgot savas vēlmes ar to, ko daba dod.

Cilvēka un dabas misija

To jau īsti it kā neviens nevar zināt. Regīna tomēr nojauš: „Katram dzīvē dota sava misija, pēc labākās sirdsapziņas jādzīvo un savas zināšanas jānodot tālāk. Man patīk, ka esmu ieguvusi izglītību dabaszinātnēs. Mācīšana, stāstīšana un izpratnes par dabu veidošana ir viens no maniem dzīves uzdevumiem. Iemācīt sajust, sadzirdēt un saklausīt, ja ne līdz galam, tad vismaz aizdomāties, kas ir mums apkārt, un novērtēt to, kas mums pieder. Mēs nedrīkstam augt ar tādu apziņu, ka mums viss pieder, ka esam dabas valdnieki. Mums daba ir jānovērtē un jāsargā.

Niedrājiem arī sava misija – būt par dabisku ekosistēmu, kura bija, ir un kurai jābūt, jo tā ir dzīvesvieta spārēm, zivīm, putniem, kukaiņiem, tā savāc zināmu daudzumu barības vielu un notur krastu. Bet cilvēkam vienkārši jādomā, ko viņš dara, vai viņš niedrājus mākslīgi nesamazina vai mākslīgi nepalielina. Jādzīvo saskaņā ar dabu un dabas principiem.“

Žurnāls „A12“ un Māris Maskalāns saka paldies Elgai un Ivaram Švarciem par naktsmājām. Māris iepazinās ar kaimiņu Igoru, kurš atnesa dilles un laipni aicināja paciemoties arī pie viņa.

Sajūtas, ka laika ritumam ne vienmēr ir nozīme. Pastāv vērtības, kas nepazūd pārmaiņu straumē. Vietas, kurām tu vienmēr esi piederīgs. Šīs vērtības sargā mūs.

Māra Skredele (citāts no esejas par  Rāznas Nacionālo parku Dabas izglītības centrā „Rāzna“ Lipušķos).

Regīnas ieteikumi ūdens un dabas saudzēšanai

Viss jāizmanto prātīgi. Vienmēr jādomā, ko es kā cilvēks varu darīt pareizi, bet kāda rīcība varētu kaitēt dabai.

Atbildība jāaudzina no mazām dienām. Ja vecāki saudzē dabu, nemēslo, tad arī bērni to nedarīs.

Rāznas krastā vēl aizvien var redzēt atkritumus. Cilvēkam jāsaprot, ka viss, ko paņēmi uz pikniku, un, kas pārtapis atkritumos, ir jāaizved līdzi atpakaļ.  Ikvienam der atcerēties, ka dabas resursi vajadzīgi ne tikai mums, bet arī nākamajām  paaudzēm.

Makšķerniekam arī ziemā jādomā, kas paliek aiz viņa uz ledus. Viss uz ledus atstātais pavasarī tiks izskalots krastā vai nogrims ezera dibenā.

Atpūtai un sportiskām aktivitātēm izmantojiet dabai draudzīgu s līdzekļus- vēja dēli, airu vai buru laivu. Jaudīgas laivas rada viļņus, kas veicina krastu skalošanu.

Ezerā nevajadzētu mazgāties pašiem un nemazgāt neko citu, jo viss, kas nonāk ezerā, veicina piesārņojumu.

Ir jātaupa ūdens  un izejmateriāli., nav jādzenas pēc  skaista iepakojuma vai supertīrošiem līdzekļiem.  Viss jālieto ar mēru!

Lai dabu saudzētu, tā ir jāiepazīst, jāizprot un jāiemīl. Ar to ir jādraudzējas.  Mīliet un saudzējiet to, kas mums pieder.

Ja vēlies uzzināt ko vairāk par Rāznas Nacionālo parku un arī niedrājiem, ieteicam apmeklēt Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas izglītības centru “Rāzna”. Tas atrodas Skolas ielā 3, Lipuškos, Mākoņkalna pagastā, Rēzeknes novadā. Centrā izveidota ekspozīcija “Iepazīsti un sajūti Rāznas Nacionālo parku!”, kas apmeklētājam paver iespēju iepazīt ezeru un mežu iemītniekus. Skolēniem tiek piedāvātas nodarbības gan telpās, gan dabā. Interesenti aicināti apmeklēt tematiskus pasākumus, piemēram, rudens un pavasara Putnu dienu pasākumus, Pļavu dienu, Sēņu dienu,  ar izziņas spēļu palīdzību un radošām darbnīcām iepazīt un izprast dabu un tajā notiekošos procesus. Dabas izglītības centrā ir informācijas terminālis, kurā var noskatīties īsfilmas par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un doties virtuālā tūrē pa tām. Basām kājām var izstigāt Sajūtu taku, kas ierīkota centra tuvumā. Centra apmeklējums bez maksas. Par ierašanos lūgums informēt, zvanot uz tālruņa numuru 29139677.

DSC03848
Laucis (Fulica atra)
DSC00448
Niedrāju apdzīvotājs cekuldūkuris (Podiceps cristatus)

B